izelpa

01:41 pm

kādu laiciņu pēc pusnakts piesēdos pie galda, lai saprastu vien to, ka no paša viducīša, no paša kodola vibrēju un trīsu līdz pat ādas ārējam slānim tā, ka grūti noturēt rokās papīru un šķēres. sasmējos un centos noturēties.

jūtos īsta.
(soundtrack)

• 7 elpas
• elpot

07:53 pm

klau draugi. vai kādam no jums Rīgā vai tās tuvumā glabājas kāda šāda bļoda (atcerieties, bērnībā bija tāda mutes mazgājamā bļoda - šitāda bļoda, skaista, ar puķīšu zīmējumu kaut kur tuvu pie malas?)? gribētu aizņemties uz pāris dienām, ja nu kādam ir. let me know. jo svaigāka paskata bļoda, jo labāk.



maksimāli negribas, bet laikam jau jāuzvāra tēja un jāsēžas pie mājasdarba. :£
p.s. vai zinājāt, ka ciba var noderēt mājasdarba pildīšanā? :) eju cauri pēdējā mēneša arhīvam un skatos, kas kurā dienā noticis, lai sastādītu vilcināšanās izskaušanas dienasgrāmatu.

• 10 elpas
• elpot

10:36 pm

Mēģināju ielikt vārdos, bet grūti. Par draudzībām un par to, cik nekam citam nav nozīmes brīdī, kad cilvēkam, ar kuru kopā esi smējies un raudājis neskaitāmas reizes, nomirst tuvcilvēks. Nu, tāds cilvēks, kuru tu atceries apaļu, smaidīgu un brūnu jūras krastā, sarkaniem eža matiem, kamēr mums - klasītes un neveikli pokera mēģinājumi.
Nu, jā. Sapratu, ka nesanāk man ar tiem vārdiem šajā mirklī, tāpēc vienkārši paklausīju Š. rakstītajam un aizdedzināju svecīti.

Nu, tā. Ļoti neticama sajūta. I feel ya, girl. Tāda sajūta, ka, liekas, esi uz mirkli izkritis cauri bezdibenim mežonīgā ātrumā, un gribas tikai iedot draugam savu piedurkni, kur saslaucīt puņķus un asaras.

Tā tagad būs, dzīve, ja?! Ka es pamostos no rīta, un manam draugam nomiris cilvēks? Ja?

Tējiņa, seriāls, miegs un droši vien celšanās pirms sešiem, lai nobeigtu mājasdarbu.

• 3 elpas
• elpot