izelpa

01:24 pm

Patīk e-pasta vai virtuālas vēstulītes beigās piekabināt tādus vārdus kā "Paldies par pacietību!" / "Skūpstu!" / "Skauju ilgi un nelaižu vaļā!"
Tas, manuprāt, piešķir tādu dangerous liaisons (grāmatas versijas gan) kvalitāti tam visam, kaut ko ārkārtīgi cakainu, burzīgu un tādu grūti izprotamu, līdz pats esi tur ticis iekšā un apjēdz, ka tās pārspīlētās nozīmības patiesībā nāk no cilvēka iekšienes maza, maza punktiņa, kurā viss ir patiess.

• 1 elpa
• elpot

02:48 pm

katram vajag vietu un laiku, kur ļaut mugurkaulam noslīdēt līdz pat grīdai, rokām nokarāties gar sāniem un izjukt, atslābt un atpūsties no tā, ko citi no viņa gaida, no tās lielās telpas, kuru pasaule tev uzbūvējusi apkārt, kuras tukšums tik stipri spiež pie grīdas

• elpot

09:42 pm

Sēdēju un gaidīju termometra rādītāju kā spriedumu, pēdējā diennakts atgādina vienu asaru pilnu nakti bērnībā ar grāmatu Vējš vītolos rokās, amizanti, ka tāda it kā niecīga veselības figņa var radīt tādas koncentrācijas pelēcību prātā un sirsniņā.
Sagaidīju savus 37,2°, pēdējā diennakts gandrīz nekam neder, I am so not amused by this. Duša - kūņoties gultā - no rīta gribu pamosties citur.
Nost ar februāri!

• 1 elpa
• elpot