izelpa

July 12th, 2011

02:19 am

Tāpat kā auto, kuri neļauj iedarbināties, ja vadītājs dzēris, vajadzētu arī interneta piekļuves slēdzēju brīžiem, kad kļūst pārāk skumji. Drošībai.

02:07 pm

Gāju gulēt vēlu, no rīta pamodos no vājprātīgā lietus, kurš dauzījās pie manas palodzes (šeit skan īpaši skaļi, ja kas). Pusmiegā nedaudz pievēru logu un aizgāju arī līdz balkonam papriecāties par skatu - pagalms, protams, viļņojās. Nedaudz saliju, gribējās jau vairāk, bet bija pārāk maz saprašanas, lai apjēgtu iespēju.
Tad nu gāju atpakaļ gulēt, ieritinājos tā, lai nedaudz nosaltu, un patīkamām domām par to, kā nu visu dienu līs un kā nu es varēšu strādāt pie pelēkām, veldzējošām debesīm, aizmigu.
Un te tev nu bija. Nokavēju lietus izbaudīšanu, tagad čiks vien palicis. Saule spīd.

Āh, vēl atcerējos. Bija tāds brīdis, kad pamodos no gaišuma, domāju - kurš gan man pār muguru spīdina ar lukturīti? Izrādījās debesis aiz pretējās mājas.

10:31 pm

Izdzēsu no mūzikas kādas 1000dziesmas. No GogolBordello 69gabaliem palika vairs tikai 10 (BEIDZOT nebūs visu laiku jāpārslēdz, kad būs shuffle mode). Internets šodien tik neraksturojami čakarīgs un lēns kā vēl nekad, tā šķiet.

Pankūkas ar brūno cukuru dara godu tajās ietītajām svaigajām lācenēm (un otrādi).

Starp citu, gribas pamosties tā uz pirmo gaismiņu - 4iem vai cikos nu kļūst gaišāks - un lavīties prom. Varbūt atstāt konfekti zem spilvena vai kurpē, ja ir pie rokas. Ja ne, tad vienkārši - prom, nevīžīgi un klusi.

Cilvēkus var atpazīt pēc rētām.
Powered by Sviesta Ciba