izelpa

12:55 am

Silta nakts pastaiga no centra līdz mājvietai - check.
Vēl arī sēdēšana sveču gaismā uz grīdas ar kādiem.. desmit cilvēkiem? Tajā skaitā trīs francūži, kuri slavē manas necilās franču valodas zināšanas. Viens no tiem (François) sajūsminās par Zenitu un tā bildēm, otram ir viļņaini, blondi mati līdz pleciem, bet trešais (Jérémie? neatceros, kaut kas ar J) pēdējās 10minūtes, kad tur uzturējos, skatījās manī lielām, brūnām acīm, itin kā varētu turpat uz vietas iemīlēties manī uz mūžu.
Man vienmēr brūnas acis ir šķitušas aizdomīgas, sākot jau ar manu pirmo boyfriendu 5. klasē. Cik nu boyfriendu, haha.

Murrņau, šis vakars bija nepieciešams.

Atkal jūtos ļoti nogurusi. Bet tas laikam labi, labāk nekā justies garlaikotai.

• elpot

09:52 am

Alises mūzika iekvēlina ilgas pēc mājām sirdī.
No tumsas un dziļākajiem nostūriem izvelk ārā manas ilgas, kuras cenšos nogrūst pēc iespējas tālāk, tālāk. Sāpīgi klausīties, bet tajā pašā laikā tik skaisti, ka nespēju atrauties.

I watch your face right before you turn to leave
and though I know it's the last time we meet
there is nothing I could say

to you

• elpot

03:50 pm

Atkal uzveļas virsū senaizmirsta buķete - sliktums, ātrā palīdzība, mantu lasīšana, kardiogramma, es tam visam, protams, pa vidu. Uz Maskavu šodien neviens nebrauc, tikai uz Gaiļezeru.
Tas izraisa dusmas, skumjas un vēlmi iesist dzīvei pa seju par šitādiem gājieniem. Nevar pa mierīgo, ko?! Vismaz viņus neaiztikt, vismaz viņus.
Nopūta (aizvainota un dusmīga).

• elpot