izelpa

March 6th, 2011

08:43 am

Tikko uzzināju, no kurienes rodas milzīgie spalvu kušķi viscaur mājai - kaķis tos vienkārši izpluinī no savas muguras (Y).

Halāts ir viens bīstams izgudrojums - jau otro rītu ietinos šajā savā jaunajā draugā un jūtu, kā motivācija jelko jēdzīgu darīt paliek kaut kur ārpus halāta robežām.
Un vēl - šorīt kārtējoreiz sev apliecināju, ka esmu tas cilvēks, kurš pieceļas pirmais un no visas sirds cenšas uzvesties klusu, lai nepamodinātu tos, kas vēl guļ, bet man sanāk vien iespert pa uz grīdas stāvošajām paplātēm, dāvanu kasti, ļoti skaļi likt baterijas pelē, čīkstināt kāpnes un tā tālāk.

Ārā vē(j)š. Un gribas tēju. Ko nu?

09:02 am

Atcerējos, ka kaut kur somā slēpjas ehinācijas un saldās piparmētras tējas! Urā!

12:22 pm

Diena JAU ir izdevusies - biju uz grāmatu izstādi, pa ceļam uz turieni malkoju ingvera tēju no jauniegūtās termoskrūzes, skanēja BratjaGrim - agrāko laiku izjūtas un sajūtas.
Nesatiku nevienu pazīstamu (YES!), tagad uz galda stāv 7šodien jauniepirktas grāmatas (no omes dāvinātajiem Ls20 pāri palikuši 3), 2vārda dienā saņemtas grāmatas un tā. Ļoti priecīga, laimīga, pacilāta, ēdīšu grāmatas, āāāārrrr!
Ah. Grāmatu smaržas dāvātie spārni :).

Atnāku mājās, te priekšā divas, kuras jau līdz pusdienlaikam paspējušas iztempt pudeli vīniņa, he.
Un pilns ar ziediem, pilns ar ziediem.
Pēdējās dienas ir bijušas tik! Ah. Enerģija, vēlme dzīvot, izdzīvot un priecāties par mirkli.

04:18 pm

patīk šitā lēnā dzīve

09:24 pm

Visām meitenēm, kuras varētu nosaukt par manām bijušajām/esošajām labākajām draudzenēm, ir lielas krūtis. YEAH.

10:34 pm

Cik mēs ļoti nekad neieraugām citus cilvēkus. Patiesībā. Cik daudz akmeņu un dažādu locītavu, pagriezienu un bedru viņos slēpjas.
Mēs esam koki, un tas, ka katram ir savs prāts, ir migla starp mums un simtiem metru attālums.
Ja labi ieskatāmies, varbūt atpazīstam, vai otrs cilvēks ir liepa vai bērzs, bet tas arī viss.
No vietas puses tas skumdina, no otras - ir pašsaprotami, no trešās - ..

Nu neko. Filozofija uznāca.

11:34 pm

- Šitāda (mūzika) man patīk.
- Nedrīkst. Es neļauju.

Eju gulēt ar domu, ka rīt būs labāk (un cik tas savādi - jo šodien taču bija labi, es taču lidoju pa gaisu no priekiem. Bet tomēr gribas kaut ko, kaut ko.. sausu asfaltu, siltu vēju, puķainus svārkus un smaidus sev apkārt).
Un būs. Rītdienas plāns: Flēra - skola - Forumcinemas - rokdarbu veikals - Flēra - printeris - mājvieta - Forumcinemas.
Vēl pa vidu tam visam vajadzētu iegādāt telefona lādētāju, lai kļūtu par kripatiņu neatkarīgāka. Un zeķubikses - tādas, kādas saplēsu. Un varbūt kaut ko vajadzētu sašūt..? Redzēs, laiks rādīs. Šobrīd aprīli gaidu tādēļ, ka zinu, ka tad varēšu šūt līdz pagurumam un turpat blakus ievelties gultā un atlūzt. Šovakar uznāca kārtējā kāre radīt, tad nu - radīju dzīvesbiedrei (ha) rokassprādzi.

Miegi nāk.
Arlabunakti, jūs visi.
Powered by Sviesta Ciba