izelpa

12:00 pm

Ir lietas, kur man brīžiem tomēr nav jāpiepūlas, lai kaut kas mainītos/ietu uz priekšu vai atpakaļ - pasaule/cilvēki paši visu saliek vietās. Un tad sajūtos kā tas aukstais gaiss, kas lēni, bet uzstājīgi slīd gar jau tā nosalušajām ausīm šaisdienās.
Vakar gan bija skaists laiks, filmiņu līdz galam izbildēju. Liekam jaunu bildi filmiņu iekšā.

Bet tagad - dodos meklēt fontu un pahaltūrēt bišķiņ. Patiktos arī mazliet piekārtot galdu, lai plašums ieviešas nedaudz.
Vakarā vakariņas, protams. Jaunā štāte jau mugurā, mugurkauls iztaisnots un prātā saujiņa jaunu sapņu. Nākamnedēļ sākšu pie tiem strādāt.

and the world spins madly on

• elpot

01:30 pm

Tas tomēr ir darbs - pārgremot tekstu, kurš nav sastādīts kā veikli saritināts kamolītis.
Un ir arī interesanti vērot, ko cilvēki uzskata par eseju.

Kaut kāda.. piegarša šim rītam/šai dienai. Kaut kas starp rūgtumu/sāļumu/pretīgumu/atsvešinātību.

Auksti. Nedēļas laikā jau esmu paspējusi aizmirst, kā tas ir, kad sēdi pie datora un kaut ko raksti. Kad nosalst rokas no tā.

she walked away
well her shoes were untied
and the eyes were all red
you could see that we've cried
and I watched and I waited
till she was inside
forcing a smile
and waving goodbye

• 1 elpa
• elpot