07:59 am
Es saprotu, ka visbiežāk citiem nav intereses lasīt kāda sapņus, tādēļ centīšos pēc iespējas lakoniski (izņemot pēdējo, jo tas bija tikko):1. viss ir labi, izrunāts, mierīgs, atrisināts, laime;
2. vecajā skolā vecie paziņas, jaunie paziņas, jaunie pasniedzēji. Kontroldarbs pie mistera D. par 30x30cm 500lpp grāmatu par vienu case study, neko nezināju, viņš man par kaut ko piešķīra soda punktus, es sapsihojos, izskrēju ārā no telpas, soļoju pa gaiteni. Iegāju atpakaļ, uz galda bija trīs dunči, divi no tiem - mani. Veci klasesbiedri, kuri izsaka kaut kādus komentārus, gaitenī vidusskolnieki, kurus visus nolamāju riktīgi un liku aizvērties un likt mani mierā. Šausmīgi raudāju;
3. ar LL bijām kaut kādā bārā, dziedājām un dejojām. Tad braucām ar autobusu pie viņas, tad atskanēja: "Nākamā pietura - Šaize". Pasmējos, bet, nu, neko. Braucam, braucam, autobuss brauc neprātīgi, saku Līgai, bet viņa saka, ka tā parasti ir, viņa jau pieradusi. Tad uz kādām 5sekundēm (jau pavisam netālu no pieturas) autobuss atraujas no zemes un līkumo pa ceļu, visi jautri smejas. Un tad autobuss ar priekšu ietriecas deviņstāvenes stūrī. Vadītāja zilais kokvilnas krekls mirkst kafijā, viņš pagriežas pret pasažieriem un saka: "Viss būs labi." Mēs kāpjam ārā, konduktors mums dala zīmītes, uz kurām uzrakstīt savu telefona numuru, ja nu būs vajadzīgi liecinieki. Pamodos brīdī, kad domāju - rakstīt vai nerakstīt.