Par to Liepāju, tātad. Lai nosvinēt LU beigšanu, ar kursabiedriem laidām uz Liepāju - nu tā, normāli atlaist, kā jaunieši tagad saka :). Uz Liepāju aizlidojam ar kaimiņu Arvi 190 km/h. Viss ir labi, aizgājām paēst uz Lībavu, es ēdu lepno zivju virumu, jo tas ir īsts augstu ļaužu ēdiens, bet man ir nogurums un ap 8iem es saku,ka iešu gulēt un saku, lai četros naktī mani modina. Piecēlos jau pati trijos un secināju, ka visi no fonteina atnākušie iet gulēt, tā kā man blakus atnāca gulēt tas pats nelaimīgais un kā motors krācošais Arvis, tad no miega vairs ne smakas, cēlos augšā un gāju uz jūru, skatījos PF koncertu, lasīju grāmatu un jau 9os sagaidīju, kad augšā ceļas pārējie. Tad uz divām stundām nometos gulšņāt, lai pēc tam celtos augšā, ietu brokastīs uz Rūgto mīlu ēst vislabākās kartupeļu pankūkas pasaulē un ietu uz jūru. Jūrā mācījos laist gaisā pūķi un man tīri labi sanāca šīs iestrādnes kaitošanai, Arvis tēloja sērfistu, jo bija nopircis sērfdēli, Tarzāns teica,ka vējš esot nekāds, īsti ne kaitošanai, ne sērfošanai, tāpēc vairāk mēs dzērām viskiju, absintu un es kegloviču, nekā mīlējām jūru. Uzspēlējām vēl futbolu un tad man nogurums ņēma virsroku. Gāju mēģināt gulēt, nekas nesanāca, jo arī blakusgulošais Valters krāca, mušas lidoja tieši gar manām ausīm, aiz loga pīpināja kāzinieku mašīnas un tā nu es nikna grozījos kādas 4 stunas, līdz beidzot uz pusstundu iemigu. Nu neko, kad piecēlos, tad skatos, ka palikušas tikai mēs ar Zani gulēt, zvanu ievai, prasu, kur šie visi ir, ieva saka,ka viņi esot Klaipēdā, tas ir ļoti smieklīgi, jo ieva un zane tieši aizvakardienas dzērumā nolēma laisties stopēt uz Klaipēdu, bet tika tikai 20 km no Liepājas un tad atstopēja atpakaļ, jo palika jau tumšs un iedzert gan jau arī gribējās. Nu neko, sagaidam šos atpakaļ no kaimiņzemes un šaujam iedzert. Nu, iedzeram un tad uz jūru pilnīgā tumsā un lietū laižam vienos peldkostīmos, ar alkoholu rokās. Ķeram viļņus, gāžamies, spiedzam, nu, viss kā pieklājas, atpakaļceļš arī lielisks. Tad izžāvējām matus, iedzērām vēl, spīdzinājām Arvi un Zani ar spilvenkaujām un 80 gadu geju disko un laidāmies uz Fonteinu, tur izdejojāmies tā,ka kājas asinīs un šodien nevar pacelt galvu aiz sprandsāpēm, ejam laukā, bāžam galvas struklakās, zogam kuģus un mēģinam nesakauties, tad es aizgāju gulēt un piecēlos tikai šorīt, citiem viss vēl turpinājās līdz pieciem rītā. Vienvārdsakot - gaidi mani Liepāja, es braukšu vēl!