Princese Zeltīte

elina @ 12:45: saule acīs
Naktī nevarēju gulēt, man no gultas tik vien kā atsperes palikušas un vēl vakarā izlasīju Nenoteiktā bija, likās, ka tajā pusmiegā visu laiku lidoju, septiņos no rīta dusmīga piecēlos, visas malas jau tā sāp no trešdienas badmintona un vēl tā gulta, paņēmu segu un gāju gulēt uz Andra gultu. Aizmigu uzreiz, sapnī es biju Gārsenes mežos, kuri bija ļoti kalnaini un no tāda māla, no kura taisa podus un vāzes, tad nu es ieskrējos un skrēju no tiem kalniem lejā, visu laiku tā lieliskā sajūta - ieskrienies un skrien un pie kalna lēzenās beigu daļas nemaz nebremzē, jo uzreiz ir nākošais kalns, pārējie skrēja pa mazliet sūnainākajām kalna nomalēm, bet tur bija visi, kas man patīk. Un vēl mājās laikam ir Andra gars, jo baltais kaķis ik pa laikam kaut kur ļoti ilgi noskatās un tad kā ar zibeni sperts skrien projām. Tad nu mēs tagad sakām, ka kaķis ir mūsu kompass uz Andri. Rīt bēres. Un daži te avīzēs pāragri jau grib bērēt manu otru brāli. Šodien atkal - nervu zāles, sirds zāles, mazliet siermaizītes un diena būs pārdzīvota.