Līdz šim man likās, ka es jūtu tikai to, ko gribu just.
Bet tagad ir "stum, stum" galvā, no A.N. grāmatas. Vienam jāstumj ķerra, citam atmiņas kaut kādas nebūt.
Šodien esmu apēdusi pieļaujamo nervu un sirdszāļu daudzumu. Gaidīšu divpadsmit, tad varēšu sākt no jauna.
Un Ziedoņa vārdi ir kā naglai uz galvas. Labi, es vairs nevaru, čau.