Princese Zeltīte

elina @ 20:15: šlipses jostas vietā
Gāja, protams, interesanti. Pieturā satiku savu veco latviešu valodas skolotāju. Viņa ir manas vecmammas draudzene un man viņa patika jau no pašas bērnības, viņa ir tik ļoti sievišķīga un stipra, smēķējusi visu mūžu, tāpēc viņai ir ļoti zema balss, viņai ir gandrīz 80 un viņa vēl krāsojas un brauca uz Aizkraukli veikt pedikīru. Viņa bija tā, kurai pirmajai bērnībā ievēroju nolakotus kāju nagus - spilgti sarkanus, citas tantes tā neatļāvās darīt. Viņas uzvārds ir Gaiša un viņa arī ir gaiša. Literatūru viņa man mācīja tikai līdz 8.klasei, bet vēl šobaltdien atceros visus viņas stāstus par to kā rakstnieki nomiruši, kā viņa tenisčībās uz balli gāja un cik ļoti visi apbrīnoja viņas linu blūzīti brīvdienās Itālijā padomju laikos. Arī vīrs viņai bija gaišs, skolas direktors, tik gaišs, ka vēl šodien visi viņu atcerās ar asarām acīs, ar vēzi nomira, Kokneses skola nosaukta viņa vārdā, vectētiņš man stāstīja kā viņi ar Ilmāru Gaišu gājuši sienas gāzt laukā, kad skola celta Koknesē, Gaišs visiem bija draugs un nepadevās padomju varai, kad skolotāju Benitu Krēsliņu gribēja no skolas padzīt, jo viņas skolēni uz tāfeles bija rupjības par krieviem saraktījuši. Tad nu braucu ar Ritu Gaišu autobusā uz Aizkraukli (biļete vēljoprojām 30 santīmus maksā), klausījos, cik dzīvesgudri viņa runā par vecumu un grāmatām, ko lasa un domāju, ka ar viņu kaut līdz pasaules malai varētu braukt.

current music: "Maps" - "Yeah Yeah Yeahs"