Princese Zeltīte

elina @ 23:14: tas jau tikai man saprotams. uzliku veco mūziku.
klausos uz ausīm Boviju, par to, ka wild is the wind un atcerējos, ko darīju šajā laikā pirms diviem gadiem, manī pat bija tā sajūta. Tā - nu, kā būs. Atcerējos tās visas filmas, atcerējos to Gredzenu ko klausījos, kā smaidīju bezjēgā, jo tad smaids bija vienīgais, kā izteikties. Atceros to lietu uz sejas, atceros to smaržu, to labo ausu draugu, bez kura nevarētu, atceros, to nakti, kad braucu naktī mājās un klausījos COF, kad biju pēdējo reizi pie bibliotēkas, kad domāju,ka tas viss taču man nav nekas, bet tomēr bija tik ļoti daudz kas. Un tad vēl vēlme būt citur. Un kaut kāda iedomāta laime 1h,40 minūšu attālumā, un tas kā smaids atbild smaidam un neko vairāk tajā dienā nevajag un to kā var šūpoties līdz absolūtam reibumam un pirkt drošības adatas un baidīties un kautrīgi ēst un teikt,ka negribu vairāk, lai gan gribu. Un tā smukā vannasistaba un tad vēl neērtuma sajūta ikreiz,kad negāju viena. Eu, es tur gribu vēl. Bet viena. Vienai man tur ir labi. Tad es varu meklēt pretsmaidu. Klusiņām un vainīgi. eu, mūziku var nosūtīt caur e-pastu? kā? man vajag. Man uz brīdi kādam gribas atgādināt par to, kā toreiz bija ar mani. Patīk man īsta draudzība, patīk līdz pat sirds mielēm. Gribu noslīkt tajā zābaka zolē, hā. Nu ja, ka gribu. ko tad es negribu. aj, beidzās dziesma, vairs nav sajūtas. Nav arī vairs jāraksta. Tagad ir tā dziesma, kuru klausījos otrajā klasē kopā ar Ievu - about a girl, nirvana te. Toreiz iemācījāmies cept kartupeļus, lēkājām pa manu istabu un dziedājām līdzi dziesmai. Ieva bija atnesusi to pelēko maģi kādu nu jau sen vairs nav. Tas tik bij maģis. Tāds, kurš baigi terkšķēja, bet tas jau to burvību tur nesa. Man vispār ir daudz maģi terkšķējuši. Un antenas arī viņiem bija mūždien nolauztas. Vienu nolauza sīkais un atceros, kā es viņu situ. Līdz asinīm. Salauzta sirds un dzīvota nelaikā. Dziesma beidzās. Hē, un sākās Rain, nu Guano Apes. Man baigi patika tāds puika, nu zēns, laikam jāsaka - Imants. Nu, gāju jau 7.klasē un tas bija tāds pēdējais piliens tām mūsu "attiecībām", tad visu izteica tas, ko tu klausies. Un es popielā attēloju "Lords of the boards" vai kā to dziesmu sauca un tad nu tas bija viss, jo Imantam patika krievu mūzika un mēs vairāk negājām uz parku un neklusējām kopā, vairāk nerakstījām viens otram zīmītes, mulsi nesmaidījām un centāmies skolā viens otram paiet garām klusi un nemanīti. Siermaizīte, ha. Tas Guano disks, izrādās, mani ir paglābis, jo tagad Imants nav ieguvis laikam pat vidējo izglītību un ir celtnieks, tā vismaz runā. Reizēm jau redzu viņu Koknesē un ir tāda jocīga sajūta. Draugos arī kādreiz palūru tā slepeni. Un tagad sākās tā kaucāmā Damien Rice dziesma, blowers daughter. Eu, es uz filmu gāju kopā ar vienu mam mīļu cilvēku. Viņš zin,ka ir man ļoti mīļš un reizēm man ar to pietiek. Bet reizēm nē. Viņš man ir ļoti tuvs, es viņu nesatieku bieži, viņš ir aizņemts un dzīvē kādreiz noteikti būs ļoti laimīgs un man viņa visu laiku pietrūkst. Un man patīk viņam piespēlēt dziesmas, tiesa, tagad jau es esmu piesardzīgāka. Un vispār viņš ir mans vienīgais draugs. Mans vienīgais retais un skaisto zvaigžņu draugs. Paldies.
O, U2,WITH or without You. Tā dziesma man vienmēr likās ļoti skaista, bet tad reiz mēs ar Ievu aizbraucām uz Ērgļiem pie Ievas vecmammas, īstenībā patieso nolūku es neatceros, bet aiz neko darīt tovakar aizgājām uz Lindas Leen koncertu. Un tad es satiku Sauli. Saule man klusi ausī čukstēja,ka šī tagad ir mūsu dziesma,kad dejojām un klusi dziedāja līdzi. Vispār viņš bija pirmais cilvēks, kuru es tiešām mīlēju un biju kā bez prāta. Tonakt tas viss bija tik īpaši, ka pirms gada, braucot gar to kultūras namu, kur visu tonakti nosēdējām aizgāju to vietu apskatīties, apskatījos, ko tur toreiz ieskrāpējām un apraudājos. Tonakt vēl mēs gājām uz kaut kādu pļavu, vienkārši klīdām. Atceros, ka man bija slikta dūša, man tā bija vienmēr, kad man kāds ļoti patika, man ir ļoti grūti pierast pie cilvēkiem, kuri man tiešām patīk, uztraukums ir pārāk liels. Un tad pienāca rīts, atceros muļķīgo strīdu ar Ievu Saules dēļ, es vispār esmu dumja,kad man vīrieši iepatīkas, tad es daru visu. Piedod, Ieva. Un tad viņš aizgāja pa sliedēm meklēt Zaubi. Pēc tam Mēs satikāmies kādus pāris mēnešus. Es bieži raudāju, jo man viņš bija mīļš. Bet tad es satiku Mārtiņu un mani pārāk pievilka, pateicu visu labu Saulei un nekad viņu vairāk neesmu redzējusi, neko par viņu nezinu un droši vien arī nezināšu.
Metallica "Die, die my darling". Skolā bija kaut kāda diskotēka. Klase septītā vai astotā, nezinu. Abas ar Ievu saprotam, ka kaut kas jādara, lai mums vakar būtu izdevies un saskatoties laižamies ārā, bija agra ziema. Un tad sākām dziedāt tieši šo dziesmu..skaļi, nepiesmiesti un dzīvi. Un tajā vakarā es nodomāju,ka viņa ir mana labākā draudzene un es nekad viņu nelaidīšu vaļā.
Pearl Jam - nothing as it seems. Viņš ierakstīja man kaseti, tādu sarkanu. Es to kaseti klausījos bez apstājas un tur bija šī dziesma. Un tieši šī dziesma skanēja arī tad,kad pirmo reizi mīlējāmies. Un man likās,ka nav nekā skaistāka. No rīta skatījos uz tām acīm viņa istabā, tie simti skatījās uz mani un atkal skanēja šī dziesma. Velns, cik es biju laimīga. Un vēl man atkal bija slikti, jo man Viņš ļoti patika, gājām septiņos no rīta ārā, gulējām pļavā, runājām absolūtas muļķības. Es Viņu vēljoprojām ļoti mīlu. Reizēm jau man ir lielas dusmas, bet tad es uzlieku šo dziesmu un pazūdu tajā rītā, kad gulējām pļavā. Bet Viņam es nekad neko par to neteikšu, šeit mani jau sen viņš vairs nelasa un tagad dzīvo ar savām Radiotehnikas skandām.
Sākās Ziedu Valsis, PP. Nu. Sadurtas sirdis, kas speciāli viena otru dursta. Un durs vēl ilgi, lai gan viss jau sen ir beidzies, vai ne. Melot tev netaisos, tur saka., bet es meloju un vienā gabalā. Jo izkāpjot pēdējo reizi no vilciena gribēju izkratīt sirdi, bet jāskrien uz kaut kādu muļķīgu sēdi, jādzīvo tam kas ir. Eu, es zinu, ka vienu dienu mēs to izdarīsim. Un tu atkal vari dusmoties, tev sanāk uz mani dusmoties, es nekad neesmu ne no viena baidījusies tik ļoti kā no tevis. Nu, cik var, tu nodomā, un es atdomāju pretī, ka visu mūžu varēšu. Hā. īsa dziesma, beidzās. Varbūt pārāk ātri beidzās?
Yeah Yeah Yeah - Maps. Eu, toreiz es tikko biju atbraukusi no Dānijas, biju galīgi traka, aizbraucu uz Valmieru, pavadīju lielisku karstuma laiku, Viņu pieāķēju pie radiotora, raudāju un klusi dziedāju līdzi šai dziesmai. Man līdz pat šodienai tracina tas, ka Viņš nenovērtē, ka tās vienkāršās dziesmas ir viņam. Tā kā šī - vienkārša un mīļa. Es smējos, smējos un smējos. Es biju mājās. wait..they don't love you like i do. Ļoti karsta vasara un melnā kleitiņa. Jā. Mana vasara. Pati labākā.
DM, The Bottom Line. Katru reizi, kad braucu mājās ar autobusu, kad dzīvoju Dānijā, klausījos šito dziesmu. Reti,kad baudu tādu eleganci, tādu..skaistumu dziesmā. Tur ir maz koku, ir tikai zaļi lauki, vismaz tā man atmiņā palicis. Katru reizi es gaidīju, kad tā meitene izkāps tajā pieturā, tur paņems savu riteni un mīsies mājās, kā tas puisis izkāps nekurienē un pazudīs kaut kur pa mazu taciņu ,kā tur to atkal izlaidīs ātrāk, tur pie zobārsta kabineta. Sirreāli.
Radiohead - Creep. Arī sen. Kādreiz viens puisis to dziesmu dziedāja man, viņš mācījās Emīla Dārziņa mūzikas kā nu to skolu sauc un kādu laiku man ļoti patika. Vispār es viņu satiku Dziesmu svētkos un viņam bija smukas, brūnas velveta bikses. Vispār jau viņš patika Ievai, bet tur cits stāsts. Es biju maita. Un tad vienu nakti mēs gulējām pie viņa drauga un bija šausmīgi auksti. Man ir tāda mode, ja man ļoti patīk kāda dziesma, tad es viņu klausos uz repeat1, nu dziesma skan visu laiku. Un Creep skanēja visu to nakti. Nekad nebiju tā nosalusi un baidījusies. Man atkal bija slikta dūša un es ļoti gribēju sasildīties. Bet nakts bija skaista. Drebinājāmies līdz pat rīta gaismai. Bija daudz svaiga gaisa. Tagad jau puisim ir cita dzīve, citas vērtības un šo dziesmu jau sen viņš vairs neatcerās, viņš spēlē pārāk daudz mūziku.
Shame - Smashing Pumpkins. Mana zaļā istaba, karsts vasaras vakars. Dziesma atkal repeat 1. Iemērcu rokas zaļā guaša krāsā un spiežu uz baltajiem griestiem. You're gonna walk alone, tur dzied. Un es spiežu tās rokas, lai man nekad nav jābūt vienai.