![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
O, U2,WITH or without You. Tā dziesma man vienmēr likās ļoti skaista, bet tad reiz mēs ar Ievu aizbraucām uz Ērgļiem pie Ievas vecmammas, īstenībā patieso nolūku es neatceros, bet aiz neko darīt tovakar aizgājām uz Lindas Leen koncertu. Un tad es satiku Sauli. Saule man klusi ausī čukstēja,ka šī tagad ir mūsu dziesma,kad dejojām un klusi dziedāja līdzi. Vispār viņš bija pirmais cilvēks, kuru es tiešām mīlēju un biju kā bez prāta. Tonakt tas viss bija tik īpaši, ka pirms gada, braucot gar to kultūras namu, kur visu tonakti nosēdējām aizgāju to vietu apskatīties, apskatījos, ko tur toreiz ieskrāpējām un apraudājos. Tonakt vēl mēs gājām uz kaut kādu pļavu, vienkārši klīdām. Atceros, ka man bija slikta dūša, man tā bija vienmēr, kad man kāds ļoti patika, man ir ļoti grūti pierast pie cilvēkiem, kuri man tiešām patīk, uztraukums ir pārāk liels. Un tad pienāca rīts, atceros muļķīgo strīdu ar Ievu Saules dēļ, es vispār esmu dumja,kad man vīrieši iepatīkas, tad es daru visu. Piedod, Ieva. Un tad viņš aizgāja pa sliedēm meklēt Zaubi. Pēc tam Mēs satikāmies kādus pāris mēnešus. Es bieži raudāju, jo man viņš bija mīļš. Bet tad es satiku Mārtiņu un mani pārāk pievilka, pateicu visu labu Saulei un nekad viņu vairāk neesmu redzējusi, neko par viņu nezinu un droši vien arī nezināšu.
Metallica "Die, die my darling". Skolā bija kaut kāda diskotēka. Klase septītā vai astotā, nezinu. Abas ar Ievu saprotam, ka kaut kas jādara, lai mums vakar būtu izdevies un saskatoties laižamies ārā, bija agra ziema. Un tad sākām dziedāt tieši šo dziesmu..skaļi, nepiesmiesti un dzīvi. Un tajā vakarā es nodomāju,ka viņa ir mana labākā draudzene un es nekad viņu nelaidīšu vaļā.
Pearl Jam - nothing as it seems. Viņš ierakstīja man kaseti, tādu sarkanu. Es to kaseti klausījos bez apstājas un tur bija šī dziesma. Un tieši šī dziesma skanēja arī tad,kad pirmo reizi mīlējāmies. Un man likās,ka nav nekā skaistāka. No rīta skatījos uz tām acīm viņa istabā, tie simti skatījās uz mani un atkal skanēja šī dziesma. Velns, cik es biju laimīga. Un vēl man atkal bija slikti, jo man Viņš ļoti patika, gājām septiņos no rīta ārā, gulējām pļavā, runājām absolūtas muļķības. Es Viņu vēljoprojām ļoti mīlu. Reizēm jau man ir lielas dusmas, bet tad es uzlieku šo dziesmu un pazūdu tajā rītā, kad gulējām pļavā. Bet Viņam es nekad neko par to neteikšu, šeit mani jau sen viņš vairs nelasa un tagad dzīvo ar savām Radiotehnikas skandām.
Sākās Ziedu Valsis, PP. Nu. Sadurtas sirdis, kas speciāli viena otru dursta. Un durs vēl ilgi, lai gan viss jau sen ir beidzies, vai ne. Melot tev netaisos, tur saka., bet es meloju un vienā gabalā. Jo izkāpjot pēdējo reizi no vilciena gribēju izkratīt sirdi, bet jāskrien uz kaut kādu muļķīgu sēdi, jādzīvo tam kas ir. Eu, es zinu, ka vienu dienu mēs to izdarīsim. Un tu atkal vari dusmoties, tev sanāk uz mani dusmoties, es nekad neesmu ne no viena baidījusies tik ļoti kā no tevis. Nu, cik var, tu nodomā, un es atdomāju pretī, ka visu mūžu varēšu. Hā. īsa dziesma, beidzās. Varbūt pārāk ātri beidzās?
Yeah Yeah Yeah - Maps. Eu, toreiz es tikko biju atbraukusi no Dānijas, biju galīgi traka, aizbraucu uz Valmieru, pavadīju lielisku karstuma laiku, Viņu pieāķēju pie radiotora, raudāju un klusi dziedāju līdzi šai dziesmai. Man līdz pat šodienai tracina tas, ka Viņš nenovērtē, ka tās vienkāršās dziesmas ir viņam. Tā kā šī - vienkārša un mīļa. Es smējos, smējos un smējos. Es biju mājās. wait..they don't love you like i do. Ļoti karsta vasara un melnā kleitiņa. Jā. Mana vasara. Pati labākā.
DM, The Bottom Line. Katru reizi, kad braucu mājās ar autobusu, kad dzīvoju Dānijā, klausījos šito dziesmu. Reti,kad baudu tādu eleganci, tādu..skaistumu dziesmā. Tur ir maz koku, ir tikai zaļi lauki, vismaz tā man atmiņā palicis. Katru reizi es gaidīju, kad tā meitene izkāps tajā pieturā, tur paņems savu riteni un mīsies mājās, kā tas puisis izkāps nekurienē un pazudīs kaut kur pa mazu taciņu ,kā tur to atkal izlaidīs ātrāk, tur pie zobārsta kabineta. Sirreāli.
Radiohead - Creep. Arī sen. Kādreiz viens puisis to dziesmu dziedāja man, viņš mācījās Emīla Dārziņa mūzikas kā nu to skolu sauc un kādu laiku man ļoti patika. Vispār es viņu satiku Dziesmu svētkos un viņam bija smukas, brūnas velveta bikses. Vispār jau viņš patika Ievai, bet tur cits stāsts. Es biju maita. Un tad vienu nakti mēs gulējām pie viņa drauga un bija šausmīgi auksti. Man ir tāda mode, ja man ļoti patīk kāda dziesma, tad es viņu klausos uz repeat1, nu dziesma skan visu laiku. Un Creep skanēja visu to nakti. Nekad nebiju tā nosalusi un baidījusies. Man atkal bija slikta dūša un es ļoti gribēju sasildīties. Bet nakts bija skaista. Drebinājāmies līdz pat rīta gaismai. Bija daudz svaiga gaisa. Tagad jau puisim ir cita dzīve, citas vērtības un šo dziesmu jau sen viņš vairs neatcerās, viņš spēlē pārāk daudz mūziku.
Shame - Smashing Pumpkins. Mana zaļā istaba, karsts vasaras vakars. Dziesma atkal repeat 1. Iemērcu rokas zaļā guaša krāsā un spiežu uz baltajiem griestiem. You're gonna walk alone, tur dzied. Un es spiežu tās rokas, lai man nekad nav jābūt vienai.