:
Mēģinu saņemties uzrakstīt par piedzīvoto, milzīgs nogurums. Riteņbrauciens bija pavisam labs, vairāk kā triatlons, jo bija jābrien pāri strautiem, jāstumjas kalnos un jābrauc pa iepriekš neizbrauktām slapjām pļavām, bet tas dabas skaistums (un divas kafejnīcas pa ceļam) deva baigo spēku un pat es ar savu nīkulīgumu visu izdarīju (nākamo nakti gan raudāju aiz tā kā ceļi sāpēja). Tā kā tieši pirms Jāņiem biju sabojājusi savu karmu, tad apdedzināju roku, sagriezu pirkstu un izmežģīju potīti, tomēr pat tas netraucēja izcili nolīgot/nojāņot. No līgošanas obligāti jāatzīmē tā čigānu pirts, kas bija necerēti laba (sēdēju uz vēsas zemes, riju tvaikus, acis mieloju ar sarkaniem akmeņiem), vairāku stundu zāļu lasīšana, kas pārvērtās neaprakstāmā azartā, kursabiedrenes vecmātes mājas atrašana, Rūtas pīrāgi, kā arī visi citi - it kā sīkumi, bet tiešām patīkami notikumi. Burvīgi pavadītas dienas. Un tūdaļ būs vēl.
Mūzika: http://youtu.be/r2vGa-yLiso