:
Man ir neaprakstāmi slikta kino aura. Proti, retās reizes, kad aizeju uz kino (un kino man ļoti, ļoti patīk), tā man apkārt allaž sēž šmurguļi. Tieši tādi, kurus parasti rāda filmās - tie, kas viens otram met ar popkornu, skaļi zviedz vietās, kas nav smieklīgas, runā pa telefonu, utt. Vakar par to pārliecinājos kārtējo reizi - braucu uz Alfas kino (tātad iespējami tālāk no centra un tā jauniešiem), uz filmu pus11 vakarā (jo nevarēju sagaidīt interneta plašumos), kura pie tam nav klasificējama kā parasts rēcamais gabals (Valters Mitijs). Tātad, it kā tajā laikā mazie bērni guļ un visam jābūt labi. BET NĒ. Saprotams, ka tieši aiz mums apsēžas 2 pārīši, kur meitenēm galvenais skaļi zviegt par visu un visur. Vai nu lai izrādīties, vai kā. Sarunājas, zviedz, spārda pa krēslu. Klasika. Grumpy cat manī vēl šorīt nav pazudis. Filma gan bija lieliska.
Mūzika: http://youtu.be/SV1ngzVMzRI