Princese Zeltīte

Arhivētais

23. Jūlijs 2013

08:46: Man patīk piefiksēt tās brīvības sajūtas. Piemēram, šorīt. Piecēlos mazliet pēc sešiem, paņēmu atslēgas un aizbraucu uz lauku vākt tomātus. Rīts tāds drēgns, bet tieši tādi man vislabāk patīk. Un tad, apmēram vagas un lauka vidū, sākās pamatīgs gāziens. Stāvēju kaut kur starp tomātiem un burkāniem, septiņos no rīta, pilnīgā klusumā un riju lietu. Acis aizlijušas, viegls drebulis un liela laime. Galvenais tādos brīžos nekur neskriet (mašīnā, zem nojumes, sausumā), bet apstāties un...apstāties.

Powered by Sviesta Ciba