:
Lai gan esmu lasījusi diezgan daudz latviešu "likteņstāstus", tā Freimanes "Ardievu, Atlantīda" tomēr laikam ir vislabākā. Pirmkārt patīkami lasīt par "latvietim vulgaris" pilnīgi svešu vidi, par izglītotajiem un dzīvespriecīgajiem žīdiem. Un otrkārt - arēju ar gaišu skaudību aptvert autores jaunības atmiņas un pie sevis cīnīties ar dažu, labi pamatotu, man nepatīkamu, nostāju.
Tagad gan - jāauj kājas, jākrāso lūpas un jābrauc paēst vēlais brokasts pie up.
Tagad gan - jāauj kājas, jākrāso lūpas un jābrauc paēst vēlais brokasts pie up.