:
Apbraukāju Bavāriju un čehu pusi. Tīri glīti, kas ir, tas ir. Ir jau gan grūti sajūsmināties par kaut ko, kad esi bijis Jaunzēlandē, tas gan. Pēc tam viss dabā ir tāds second hand. Braukājot apkārt toties iemīlēju futbola čempionātu, kuru rādīja akurāt katru vakaru, kad ierados viesnīcā. Pēc tam, jau esot mājās, biju tālā, tālā Vidzemē. Tie Ērgļu un Cēsu ceļi tur līdzi jau iepriekš pieminētajai J-z. Tur tāds lauku klusums un miers, kādā pat grūti gulēt. Sevi dzird. Pēc tam atkal kaut kā atgadījos dziļā Latgalē, sākumā slacīju pieri Aglonas svētavotā, tad Preiļos riju speķumaizes un vakarā Demenā ieslīgu Dabas koncertzālē, mājās biju ap četriem rītā, sūrstošām pēdām un pilna dzīves. Nesajaukta, skaista vasara. Smaržīga, lietaina, agriem rītiem, ar zemenēm uz jumta.