:
Atcerējos, ka man par to nabaga Maratu jāizraksta ārā. Kad mēs cēlām māju, tad ilgu laiku nebija naudas tapetēm un daudzviet uz sienām rēgojās avīzes. Pie manām durvīm acu augstumā kā likts bija avīze ar tikko uzvesto izrādi Mans nabaga Marats - pa visu lapu ar lielu bildi. Un tā es viņu katru dienu redzēju, katru dienu kaut sekundi par viņu iedomājos. Pagāja daudzi gadi, kad no skolas organizētā autobusā devos izrādi skatīt vaigu vaigā, ja godīgi, tad neatceros, vai man patika. Bet tad, kad te tikko rādīja internetos, tad gan mani ļoti aizrāva, arī asara notecēja.
: un vēl par kultūru
Tūdaļ kaut kad te iešu uz teijāteri skatīties Annu Kareņinu. Man gan lielas bailes, jo es tās grāmatas, īpaši tur uzrakstītās, spēcīgās sievietes, savā galvā vienmēr uztaisu pavisam spilgtas un dzīvas, pēc tam nekādīgi nevaru savienot ar uz skatuves vai filmā redzamo. Piemēram, Vējiem līdzi, kas ir mana mīļākā grāmata - es tur raudāju līdz galvassāpēm! Bet, kad skatījos filmu, tad nevarēju sagaidīt beigas. Tur nu nemaz nebija Mana Skārleta.
Tūdaļ kaut kad te iešu uz teijāteri skatīties Annu Kareņinu. Man gan lielas bailes, jo es tās grāmatas, īpaši tur uzrakstītās, spēcīgās sievietes, savā galvā vienmēr uztaisu pavisam spilgtas un dzīvas, pēc tam nekādīgi nevaru savienot ar uz skatuves vai filmā redzamo. Piemēram, Vējiem līdzi, kas ir mana mīļākā grāmata - es tur raudāju līdz galvassāpēm! Bet, kad skatījos filmu, tad nevarēju sagaidīt beigas. Tur nu nemaz nebija Mana Skārleta.