: vasaras aplenkums
Laikam jāsāk ar aizpagājušās 4dienas vakaru, kurā kopā ar Māŗi aizbraucām uz Pilsrundāli pie krustvecākiem. Nevarējām mierā nosēdēt un aizgājām sen pamestās kaimiņu mājas apskatīt. Noziedējuši rapši ir asi, bet mēs esam spītīgi un pāŗvaram lielo lauku, elsdami, pūzdami, jo resnums un alus tomēr dara savu. Aiz asajiem rapšiem sagaida vēl niknākas nātres, bet ka jau tik tālu atnākts prom neies. Izstaigājām pamestos mājas un klēts bēniņus, nožēlojām, ka tur pamestās skaistās lādes izskatās tik smagas un devāmies atpakaļ. Pēc tam vienos naktī piecēlos no tā,ka ērce akurāt bija izvēlējusies piesūkties tieši uz mana degungala, nu, līdz galam vēl nebija tikusi, tā kā viss labi, bet līdz pulksten pusčetriem, kad cēlos, lai brauktu bildēt kāzas Mežotnē, likās, ka visur tagad tās ēŗces salīdušas. Tātad vēl pa tumsiņu ceļos augšā, jo jaunieši nolēmuši laulāties Lielupes krastā, pļavā, saullēktā, četros, tātad. Ceremonija bija ļoti mīļa, tādā vēl nebiju bijusi un bija gan ko bildēt, gan ko pašai līdzpārdzīvot. Tad visa diena klik klik tālāk bildējot, kādas trīs stundas miega un pavisam skaistā miglā braucu atpakaļ uz Rīgu, no kuras savukārt pa taisno sēžos zilā busiņa, kurš jau pilns ar itāļu mačo un ved mani uz kārtīgām itāļu-latgaļu kāzām Preiļos. Laikam drošu sirdi varu teikt, ka tās bija labākās kāzas manā mūžā, jo tik daudz dziedājusi un priecājusies par notiekošo vēl nebiju nekad. Pie viena bija arī nakts un dzīvīgas rīta peldes ezerā, auksts alus, kad tas vajadzīgs visvairāk un caurvēja miegs tieši pirms prombraukšanas. Tad vēl nākamajā 6dienā bija pavisam dzīvīgas kāzas Apšuciemā un nākamajā dienā krāsaina bildēšana Pokaiņos. Šo 6dien braukšu bildēt kāziniekus uz Ilūksti.
Latvija šajā vasaras pilnbriedā ir ļoti, ļoti neaizmirstama.
Kaut kādi neredzami balsti mani visu laiku tur. Un es ļoti ļaujos.
Laikam jāsāk ar aizpagājušās 4dienas vakaru, kurā kopā ar Māŗi aizbraucām uz Pilsrundāli pie krustvecākiem. Nevarējām mierā nosēdēt un aizgājām sen pamestās kaimiņu mājas apskatīt. Noziedējuši rapši ir asi, bet mēs esam spītīgi un pāŗvaram lielo lauku, elsdami, pūzdami, jo resnums un alus tomēr dara savu. Aiz asajiem rapšiem sagaida vēl niknākas nātres, bet ka jau tik tālu atnākts prom neies. Izstaigājām pamestos mājas un klēts bēniņus, nožēlojām, ka tur pamestās skaistās lādes izskatās tik smagas un devāmies atpakaļ. Pēc tam vienos naktī piecēlos no tā,ka ērce akurāt bija izvēlējusies piesūkties tieši uz mana degungala, nu, līdz galam vēl nebija tikusi, tā kā viss labi, bet līdz pulksten pusčetriem, kad cēlos, lai brauktu bildēt kāzas Mežotnē, likās, ka visur tagad tās ēŗces salīdušas. Tātad vēl pa tumsiņu ceļos augšā, jo jaunieši nolēmuši laulāties Lielupes krastā, pļavā, saullēktā, četros, tātad. Ceremonija bija ļoti mīļa, tādā vēl nebiju bijusi un bija gan ko bildēt, gan ko pašai līdzpārdzīvot. Tad visa diena klik klik tālāk bildējot, kādas trīs stundas miega un pavisam skaistā miglā braucu atpakaļ uz Rīgu, no kuras savukārt pa taisno sēžos zilā busiņa, kurš jau pilns ar itāļu mačo un ved mani uz kārtīgām itāļu-latgaļu kāzām Preiļos. Laikam drošu sirdi varu teikt, ka tās bija labākās kāzas manā mūžā, jo tik daudz dziedājusi un priecājusies par notiekošo vēl nebiju nekad. Pie viena bija arī nakts un dzīvīgas rīta peldes ezerā, auksts alus, kad tas vajadzīgs visvairāk un caurvēja miegs tieši pirms prombraukšanas. Tad vēl nākamajā 6dienā bija pavisam dzīvīgas kāzas Apšuciemā un nākamajā dienā krāsaina bildēšana Pokaiņos. Šo 6dien braukšu bildēt kāziniekus uz Ilūksti.
Latvija šajā vasaras pilnbriedā ir ļoti, ļoti neaizmirstama.
Kaut kādi neredzami balsti mani visu laiku tur. Un es ļoti ļaujos.
:
Pēdējā laikā tik daudz runā par tiem mirušajiem ciemiem, ka man to vien gribas, kā aizbraukt un viņus apskatīties, lai redzētu,kā daba aprij cilvēka paliekas.