Princese Zeltīte

Arhivētais

9. Jūnijs 2011

12:45: prom no tās Reigas, karstums neciešams.
Uz mājām ar autobusu nebiju braukusi kādus 5 gadus, tāpēc šodien, kad it kā gāju uz vilcienu, spontāni nogriezos pa labi un droši iesoļoju autoostā. Tuvākais autobuss Rīga-Preiļi ved arī cauri manam miestam, tāpēc ņemu tik biļeti ciet. Kad kāpu iekšā autobusā, tad divi veci brāļi (tikko iedomājos, cik neierasti skan šis salikums) atvadījās un Rīgas brālis mēģināja iestumt Latgales brālim kabatā desmitnieku, uz ko lauku radinieks pavisam apvainojās, sacēla traci, bet beigās, katrs savā autobusa pusē, samājoties, pat apraudājās.
Man par brīnumu, autobuss līdz "nabadzīgajai Latgolai", aprīkots ar lielisku kondicionieri un nevienu brīdi nebija karsti, tāpēc droši izkāpu pieturu ātrāk, nekā man vajag un par spīti smagajai mugursomai kātoju mājās pa savu lauku ceļu, baudīdama svelmi un krūmu rožu smaržu. Mājās sagaida Šakāls un lociņi krējumā. Gaiši.

Powered by Sviesta Ciba