: LESIJA
Nē, nu, labi, vairs nav smieklīgi. Šorīt nomirīja ārējais cietais disks ar visām manām bildēm. Daudzas bildes vēl nobildētajiem jāatdod. Kā man tagad būt? No šiem nomirušajiem vispār var kādu info dabūt laukā?
Nē, nu, labi, vairs nav smieklīgi. Šorīt nomirīja ārējais cietais disks ar visām manām bildēm. Daudzas bildes vēl nobildētajiem jāatdod. Kā man tagad būt? No šiem nomirušajiem vispār var kādu info dabūt laukā?
: Par ko es jau sen gribēju rakstīt
Par to, ka latvietis īd, ka slēdz tuvējās skolas un slimnīcas. Un tikko te viens bērns nomiris Francijā, jo bija jābrauc simtsciktur km no slimnīcas viņam pakaļ un viens priecīgs iekomentējis "o, tur jau viņiem tāpat kā mums!". Man gribējās teikt - LABRĪT! Protams, ka tā ir lielākajā dalā pasaules. Ja tu gribi dzīvot laukos (kur ir burvīga dzīvošana - siseņi vakaros vītero, vari pagalmā staigāt pliks, pats vari audzēt savu cūciņu un vienvārdsakot dzīvot kā budzis), tad rēķinies, ka vajadzēs džipu, ar kuru aizbraukt uz skolu, slimnīcu, utt. Un nekas nebūs un nav tuvu. Un nevajag arī, jo nav izdevīgi. Jāsaprot, ka dzīvošana laukos nav paredzēta trūcīgiem cilvēkiem, trūcīgajiem jādzīvo lielā pilsētā, kur par 70 santīmiem var aizbraukt līdz slimnīcai. Vēl tagad atceros, kā man Dānijā, dzīvojot laukos, vajadzēja no sākuma ar riteni mīties 5 km katru rītu līdz tuvējai autobusa pieturai un tad 30 km kratīties autobusā līdz tuvākajai skolai. Un tas IR normāli. Es esmu par to, lai visas lauku slimnīcas slēdz, atstājot tikai reģionālos centrus, mazo slimnīcu vietā iekārtojot neatliekamās palīdzības punktus, kā arī lai mazās skolas slēdz. Lai vismaz tiem skolotājiem pensijai pietiek pēc desmit gadiem, nav ko tagad barot direktoru un viņa vietnieku desmit bērnu skolā.
Palika vieglāk.
Par to, ka latvietis īd, ka slēdz tuvējās skolas un slimnīcas. Un tikko te viens bērns nomiris Francijā, jo bija jābrauc simtsciktur km no slimnīcas viņam pakaļ un viens priecīgs iekomentējis "o, tur jau viņiem tāpat kā mums!". Man gribējās teikt - LABRĪT! Protams, ka tā ir lielākajā dalā pasaules. Ja tu gribi dzīvot laukos (kur ir burvīga dzīvošana - siseņi vakaros vītero, vari pagalmā staigāt pliks, pats vari audzēt savu cūciņu un vienvārdsakot dzīvot kā budzis), tad rēķinies, ka vajadzēs džipu, ar kuru aizbraukt uz skolu, slimnīcu, utt. Un nekas nebūs un nav tuvu. Un nevajag arī, jo nav izdevīgi. Jāsaprot, ka dzīvošana laukos nav paredzēta trūcīgiem cilvēkiem, trūcīgajiem jādzīvo lielā pilsētā, kur par 70 santīmiem var aizbraukt līdz slimnīcai. Vēl tagad atceros, kā man Dānijā, dzīvojot laukos, vajadzēja no sākuma ar riteni mīties 5 km katru rītu līdz tuvējai autobusa pieturai un tad 30 km kratīties autobusā līdz tuvākajai skolai. Un tas IR normāli. Es esmu par to, lai visas lauku slimnīcas slēdz, atstājot tikai reģionālos centrus, mazo slimnīcu vietā iekārtojot neatliekamās palīdzības punktus, kā arī lai mazās skolas slēdz. Lai vismaz tiem skolotājiem pensijai pietiek pēc desmit gadiem, nav ko tagad barot direktoru un viņa vietnieku desmit bērnu skolā.
Palika vieglāk.