:
Kad es biju jaunāka (nu jau laikam šādu izteicienu var sākt lietot) tad visu laiku braucu uz festivāliem. Neaprobežojos tikai ar Sinepēm un medu, Putnudienām vai Tabūnu, nu, visur gandrīz sanāca aizbraukt un vēl spēros pāris gadus uz Hurricanes Vācijā, vienvārdsakot - patika būt visur un dzirdēt visu, patika peldēt naktīs tuvajos ezeros, vārtīties dubļos, agros rītos gaidīt pirmos autobusus, iepazīties ar svešiniekiem, lakt bez jēgas un vispār ballītehh, bet tagad, līdzko iedomājos, ka jābrauc, piemēram, uz Pozitivus, pilnīgi šermuļi uzmetas, ne tos cilvēkus gribas redzēt, ne grupas dzirdēt. Nekā laba tak vairs nav, neviena grupa vairs nepatīk, nekas neliekas cenšanās vērts, var taču uz platēm Pink Floyd un Rahmaņinovu klausīties visu atlikušo dzīvi.
Labāk aizbraukt Koknesē uz pirtiņu un ūdenskrēslā upes vidū vienatnē lakt rumkolu - putniņi čivina, laba grāmata klēpī. Ja šitā notiek novecošana, tad man patīk. Nevajag vairs neko, tikai pašai sevi.
Labāk aizbraukt Koknesē uz pirtiņu un ūdenskrēslā upes vidū vienatnē lakt rumkolu - putniņi čivina, laba grāmata klēpī. Ja šitā notiek novecošana, tad man patīk. Nevajag vairs neko, tikai pašai sevi.