:
Man ir sūdīga redze un jau kopš devītās klases esmu atklājusi lēcas, bet visu šodienu pavadu ar brillēm, kurām it kā ir tāds pats stiprums kā lēcām, bet liekas, ka NEKO neredzu, nu, un neredzu arī. Kaut nu rīt jau tas acs sarkanums būtu pārgājis un beidzot atkal varētu likt lēcas. Bez acs bēdām pāris nedēļas pie manis uz sejas ar pleķiem atnācis arī pavasaris. Pēc tā vienmēr var pateikt, ka nu jau tūdaļ sniegpulkstenītes sprauksies laukā no zemes. Tas ir Latvijas gaiss, jo vienīgo reizi pavasarī, kad man nebija pleķi, bija gads, kad dzīvoju Dānijā. Šogad nav naudas, lai aizbrauktu uz Austrāliju pārziemot šito pre-pavasara posmu, tāpēc jācieš. Labi, ka nav pārāk bieži jāiet laukā no mājas. Tikai uz volejbolu un kādreiz kādu nobildēt, tad jau nevajag pārāk bieži ļaudis biedēt.
Mūzika: smashing pumpkins