:
Esmu Kalnos, te pie Nīgrandes un tieši pie leišu robežas. Staigāju pie vecām tantēm un vārdotājām, vācu burvju vārdus pret visādām kaitēm un vispār gudrība pati nāk virsū. Bet priekš manis vislielākā bagātība ir iespēja pārbildēt tās vecās bildes, jo kādreiz jau ir tā,ka vecajai tantei prāts aiz vecuma aptumšojies, neko īsti pastāstīt nevar, bet o! kādu albumu var parādīt! Šodien pat viena tāda pagadījās, it kā stāstīt neko negrib, bet albumā atradu izpušķotu Ulmaņlaika Latvijas-Krievijas robežu sabildētu, ar jauniem puikām uz robežstabiem sakāpušiem, vēl tur brīvlaika mundierīšos vīrieši un citi labumi. Izcilas arī dzimtu bildes. Par šito gan varētu izstādi uztaisīt. Un tā kā man pagaidām man ir tā laime apkārt staigāt ar antropologji Ritu Grāvari, tad arī galvaskausu man apsolīja izmērīt un pastāstīt visu par mani kā nākas. Vienvārdsakot laime pilnībā un viss lieliski. Pat internetu uz palodzes ķer :)