:
Ja jums nav briesmīgs slinkums, tad nobalsojiet par manu vecmammas un vectētiņa bildi
http://www.oskatuve.lv/lv/skatuve/i
saprotams, tikai tad, ja esmu to pelnījusi :D
http://www.oskatuve.lv/lv/skatuve/i
saprotams, tikai tad, ja esmu to pelnījusi :D
: Ceļa sentiments
Vakar bija ļoti laba Zemgales ekskursija. Vispār jāsāk ar to, ka braucām pareizie cilveki, nu, tādi, kas ir gatavi braukt jebkur (par piemēru, ja nebūtu tik šausmīgi gāzis, noteikti nakts vidū būtu aizbraukuši arī uz Teiču purvu meklēt vecticībnieku božņeicu). Sākām ar spontānu pagriezienu uz Saulkalni un vēl spontānāku pagriezienu uz Bruknu, kur maza zemes ceļa malā ir milzīga muiža ar strūklakām, renesanses dārzu, zosīm, un Rundāles pils cienīgu iekšdekoru. Muižā mitinās dažādi narkomāni, kuri, kristiešu pieskatīti, kopj netālos dārzus un ceļ baznīciņu vecticībnieku stilā, vienvārdsakot, diezgan sireāli. Projām mūs pavada zirga lieluma cienīgs suns un dodamies uz Pilsrundāli, tur padzeram tēju, apēdam pāris vīngliemežus, un uzspēlējam vien maz badminton čempionāt, paēdām zaļos cukurīšus, un šāvām tālāk, no sākuma uz smuko božņeicu pie Mežotnes pilskalna, bet pēc tam uz vienu mazu muižiņu, kas ir atrodama pie zemes ceļa, kurš iet paralēli Bauskas-Pilsrundāles asfaltam. Muiža ir pamesta un diezgan spocīga, pirms tam, kā nojaušams, tur bijusi slimnīca, smarža un plaušu attēli vēl palikuši. Bet, lai nu paliek, tālāk dodamies dziļā pierobežā - uz Kurmenes muižu un pilsdrupām, tur pamatīgi pārbiedējam vienu vecu un aizdomīgu tanti, pēc tam bēgām no melniem, trakiem suņiem, braucām uz simtu trīsdesmit pa zemes ceļiem un tad jau, meklējām Aizkraukles pildrupas. Pāris privātīpašumi, upes, kuras jāšķērso, un pilsdrupas atradām. It kā jau tumšs, bet riepas vēl niez, gribas aizbraukt vēl kaut kur, tāpēc aizbraucām arī vēlvienreiz līdz Odzienas pilij, kura beidzot ir aizslēgta, tāpēc tikt iekšā varēja tikai ielienot pa logu. Pulkstens ir viens naktī, ielienu vēl pirtī un tad visi braucam atpakaļ uz Reigu, lietus spēcīgs, zvēru acis spīd visās mežmalās, braucu prātīgi, aizmiegu tikai ap kādiem trijiem. Šodien, toties, nekautrējoties nodzīvojos pa kino, no sākuma aizgāju uz 9.rajonu, filma ļoti skatāma, precīzāk, varbūt arī fiziski neskatāma, bet ideja lieliska, pēc tam iztērēju naudu visādās štokija blūzītēs un glāzītes, un aizgāju arī vēl uz Inglorious basterds, tā gan bija vienkārši apburoša - varētu pat vēlreiz skatīties. Rīt jāaizbrauc uz Koknesi novākt tabakas ražu un pielasīt kādu kasti ābolu ziemai.
augšējā kreisajā stūrī redzama tā Bruknas muižiņa ar zosīm, pa labi augšējā stūrī otra muižiņa pa ceļam no Rundāles uz Bausku, apakšējā kreisajā stūrī mani cienījamie ceļojuma biedri, apakšējā labajā stūrī Kārlis kāpj Aizkraukles pilsdrupās un viņam tieši zem kājām zūd pamats - milzīgie akmeņi nogāzās, aukstas kājas tajā brīdī bija visiem)
Vakar bija ļoti laba Zemgales ekskursija. Vispār jāsāk ar to, ka braucām pareizie cilveki, nu, tādi, kas ir gatavi braukt jebkur (par piemēru, ja nebūtu tik šausmīgi gāzis, noteikti nakts vidū būtu aizbraukuši arī uz Teiču purvu meklēt vecticībnieku božņeicu). Sākām ar spontānu pagriezienu uz Saulkalni un vēl spontānāku pagriezienu uz Bruknu, kur maza zemes ceļa malā ir milzīga muiža ar strūklakām, renesanses dārzu, zosīm, un Rundāles pils cienīgu iekšdekoru. Muižā mitinās dažādi narkomāni, kuri, kristiešu pieskatīti, kopj netālos dārzus un ceļ baznīciņu vecticībnieku stilā, vienvārdsakot, diezgan sireāli. Projām mūs pavada zirga lieluma cienīgs suns un dodamies uz Pilsrundāli, tur padzeram tēju, apēdam pāris vīngliemežus, un uzspēlējam vien maz badminton čempionāt, paēdām zaļos cukurīšus, un šāvām tālāk, no sākuma uz smuko božņeicu pie Mežotnes pilskalna, bet pēc tam uz vienu mazu muižiņu, kas ir atrodama pie zemes ceļa, kurš iet paralēli Bauskas-Pilsrundāles asfaltam. Muiža ir pamesta un diezgan spocīga, pirms tam, kā nojaušams, tur bijusi slimnīca, smarža un plaušu attēli vēl palikuši. Bet, lai nu paliek, tālāk dodamies dziļā pierobežā - uz Kurmenes muižu un pilsdrupām, tur pamatīgi pārbiedējam vienu vecu un aizdomīgu tanti, pēc tam bēgām no melniem, trakiem suņiem, braucām uz simtu trīsdesmit pa zemes ceļiem un tad jau, meklējām Aizkraukles pildrupas. Pāris privātīpašumi, upes, kuras jāšķērso, un pilsdrupas atradām. It kā jau tumšs, bet riepas vēl niez, gribas aizbraukt vēl kaut kur, tāpēc aizbraucām arī vēlvienreiz līdz Odzienas pilij, kura beidzot ir aizslēgta, tāpēc tikt iekšā varēja tikai ielienot pa logu. Pulkstens ir viens naktī, ielienu vēl pirtī un tad visi braucam atpakaļ uz Reigu, lietus spēcīgs, zvēru acis spīd visās mežmalās, braucu prātīgi, aizmiegu tikai ap kādiem trijiem. Šodien, toties, nekautrējoties nodzīvojos pa kino, no sākuma aizgāju uz 9.rajonu, filma ļoti skatāma, precīzāk, varbūt arī fiziski neskatāma, bet ideja lieliska, pēc tam iztērēju naudu visādās štokija blūzītēs un glāzītes, un aizgāju arī vēl uz Inglorious basterds, tā gan bija vienkārši apburoša - varētu pat vēlreiz skatīties. Rīt jāaizbrauc uz Koknesi novākt tabakas ražu un pielasīt kādu kasti ābolu ziemai.
augšējā kreisajā stūrī redzama tā Bruknas muižiņa ar zosīm, pa labi augšējā stūrī otra muižiņa pa ceļam no Rundāles uz Bausku, apakšējā kreisajā stūrī mani cienījamie ceļojuma biedri, apakšējā labajā stūrī Kārlis kāpj Aizkraukles pilsdrupās un viņam tieši zem kājām zūd pamats - milzīgie akmeņi nogāzās, aukstas kājas tajā brīdī bija visiem)