Princese Zeltīte

Arhivētais

15. Decembris 2007

08:25: Padomju laikā no vienas avīzes izgriezts kādas pensionāres dzejolis, ko viņa uzrakstījusi 29 gadu vecumā 1955.gadā.

Lasītāju dižkakts

Šana, šana, liela šana
Ir tā mūsu dzīvošana.
Vīriešiem ir tāda šana -
Visu dienu iedzeršana,
Tālāk seko trakošana,
Jaunu meitu bučošana.

Pēc tam mājās pārnākšana,
Liela trokšņa taisīšana,
Mājas durvju dauzīšana,
Kamēr seko atvēršana.

Otrā dienā gulēšana,
Darba stundu kavēšana.
Pēc tam slikta paēšana,
Jo nav algas dabūšana.

Ja nav laba strādāšana,
Būs no darba atlaišana,
Atkal galvas lauzīšana,
Jaunas vietas meklēšana.

Tā lūk - darba darīšana
Nav nekāda vieglā šana.
Labāka ir slinkošana,
Romāniņu lasīšana.

Meitām grūta darīšana
Kavalieru dabūšana,
Jo tai seko piekrāpšana,
Rūgta, smaga raudāšana.

Ja ir vīra iegūšana,
Atkal darbu darīšana.
Cauro zeķu lāpīšana,
Kreklu, bikšu mazgāšana.

Bet vēl sliktāka ir šana -
Viena vīra atstāšana,
Sirmu matu dabūšana,
Atkal cita meklēšana.

Šana, šana, visur šana,
Mīlēšana, precēšana.
Tālāk bērnu auklēšana,
Pēc tam viņu skološana.

Un pēc laika atkal šana -
Mazbērniņu dabūšana.
Tāda mūsu dzīvošana,
Kamēr pienāk nomiršana.

Powered by Sviesta Ciba