: Prieciņš (un rokas gaisā)
Burvīga vakardiena ar![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
arch, znx un holandiete. Viss sākās ar modinātājīsziņu no Kokneses prospekta. Vispār es jau sen prātoju, ka, ja es kādreiz tā nopietni pārceltos no Kokneses uz Rīgu, tad tikai uz Kokneses prospektu. Lai vai kā - tālāk jau seko pirmais vīniņš ar Artūru, tālāk seko otrais ar Zani, visi trīs sen nebijām tikušies, tikšanās prieks tiešām ir liels un neviltots. Tad jau mums pievienojas otrā Zane un mēs braucam uz Dzintariem, tur pa ceļam man ir šķēršļu josla, jo esmu izdomājusi vilkt augstpapēžu kurpes, jo neviens prātīgs cilvēks taču uz jūru nebrauc prastāsd kurpēs, jūras krastā Kārlis jau mums sniedz dzērienus, izlaižamies krēslos un sagaidam pirmās lietus piles, kas ar steigu mums liek doties tālāk uz Asariem, cept gaļu. Tur arī forši, tur ir jumtiņš uz kura vēl kādreiz mēs visi iedzersim šampanieti, kopā ar Artūra mammu, visdrīzāk tad, kad visas trīs precēsim Artūru. Tā kā mazais Robčiks uzprasās uz jūru, neviens viņam nespēj pretoties un tad jau zibeņi zibeņo. Lai gan man šodien pastāstīja, ka zibens bez skaņas esot rūsa. Nu, tātad rūsa rūso visās malās. Es, protams, nespēju atturēties un ielienu iekšā aukstajā jūrā, zibens priekšā un zibens pakaļā, forši. Izlienu laukā, un tā mēs tur visi četri sēžam jūras krastā, skatamies zibeņus, prātojam, cik viss skaisti, un mums apkārt skrien mazais Robčiks. Dzīve ir skaista.
Burvīga vakardiena ar
arch, znx un holandiete. Viss sākās ar modinātājīsziņu no Kokneses prospekta. Vispār es jau sen prātoju, ka, ja es kādreiz tā nopietni pārceltos no Kokneses uz Rīgu, tad tikai uz Kokneses prospektu. Lai vai kā - tālāk jau seko pirmais vīniņš ar Artūru, tālāk seko otrais ar Zani, visi trīs sen nebijām tikušies, tikšanās prieks tiešām ir liels un neviltots. Tad jau mums pievienojas otrā Zane un mēs braucam uz Dzintariem, tur pa ceļam man ir šķēršļu josla, jo esmu izdomājusi vilkt augstpapēžu kurpes, jo neviens prātīgs cilvēks taču uz jūru nebrauc prastāsd kurpēs, jūras krastā Kārlis jau mums sniedz dzērienus, izlaižamies krēslos un sagaidam pirmās lietus piles, kas ar steigu mums liek doties tālāk uz Asariem, cept gaļu. Tur arī forši, tur ir jumtiņš uz kura vēl kādreiz mēs visi iedzersim šampanieti, kopā ar Artūra mammu, visdrīzāk tad, kad visas trīs precēsim Artūru. Tā kā mazais Robčiks uzprasās uz jūru, neviens viņam nespēj pretoties un tad jau zibeņi zibeņo. Lai gan man šodien pastāstīja, ka zibens bez skaņas esot rūsa. Nu, tātad rūsa rūso visās malās. Es, protams, nespēju atturēties un ielienu iekšā aukstajā jūrā, zibens priekšā un zibens pakaļā, forši. Izlienu laukā, un tā mēs tur visi četri sēžam jūras krastā, skatamies zibeņus, prātojam, cik viss skaisti, un mums apkārt skrien mazais Robčiks. Dzīve ir skaista.: vakar tā kaut kā
:
ārā jau atkal rudens izvaroti dārzi. laiks vēlreiz dzirkstī neaprakstāmā ātrumā.