Princese Zeltīte

Arhivētais

18. Aprīlis 2007

10:43: vakardien
Braucu te vilcienā un izbaudu Wordu. Man parasti kaut kas interesants notiek, kad es tuvojos vilcieniem. Par manu pagājušo braucienu ar vilcienu, jau rakstīju – tur es vairākas reizes netiku iekšā un izdzīvoju citus piedzīvojumus. Lai vai kā. Šodien vilcienu lāsts negribēja mani atstāt. Atnācu uz vilcienu 9:30, lai smuki varētu aizbraukt uz bibliotēku un pēc tam pie cien. Kleckina uz atzīmju izlikšanu. Atnāku, protams, laicīgi, pareizāk sakot vectētiņš mani atved uz vilcienu, pa ceļam paspējot man 30 reizes pateikt, ka ar jauno frizūru izskatos par 20 gadiem vecāka un ka man vispār jākrāso mati gaišāki un lai pamācos no mammas, kā jāvelk krāsainas drēbes, bet nu labi, tas nav nekas jauns. Pienāk vilciens, viss ļoti labi, iekāpju iekšā, ieņemu divu cilvēku vietu, izplešos ar visām somām kā kundze. Bet tad kad mēs stāvējām ilgāk par 15 minūtēm, visi sāka satraukties. Konduktore iet un dauzās pie mašīnista durvīm, šie never vaļā, sākas maza panika. Es, protams, sēžu pirmajā vagonā, kā allažiņ, tāpēc esmu notikumu degpunktā. Tantes sāk bļaut, ka viņām jābūt pie ārsta un vai naudu dos atpakaļ par biļeti, viens kungs sāka gandrīz raudāt, nu interesanti vienvārdsakot. Bet nu es biju mierīga, jo labi pārzinu savu vilcienu lāstu un kaut ko tādu jau gaidīju. Tālāk seko mašīnista paziņojums, ka vilciens tehnisku iemeslu dēļ uz nezināmu laiku stāvēs, sākas vēl lielāka panika, džeki lec laukā no vilciena uzpīpēt un tantes steidz mēģināt atrast mobilos telefonus un zvanīt radiem. Nostāvējām stundu un tad ir paziņojums, ka visiem pasažieriem jāatstāj vilciens, lai tas varētu veikt manevrus. Nu ko, visas tantes klusi pukst, kas tā par cūcību esot, bet laukā lec ar. Paiet kādas desmit minūtes, sēžot Kokneses saules pielietajā stacijā un tad nāk paziņojums, ka varam atkal kāpt atpakaļ vilcienā. Izrādās, ka vilciens bija paredzējis pāriet uz otrām sliedēm, jo bija problēmas ar sliedēm, nevis ar vilcienu. Bet kaut ko tur sataisīja un nekur vilciens nepārcēlās, tagad braucam tālāk un viss vagons priecīgi satraukts, man blakus esošais džeks stāsta, ka viņa brālis ar ir mašīnists un parasti esot tā, ka kaut kādas drātis saliktas uz sliedēm un tur signalizācija iedarbojoties un tad šie braucot ar mašīnām un meklē, kur tā bēda. Pagājšgadvien esot govs nobraukta, jo šī bija norāvusies un ķēde ieķērusies sliedēs.

bet tā pārējā diena bibliotēkā+vakarā Labais gans.

12:10: frogstomp
Izrādās, ka mans agrās jaunības muzikālais varonis apprecējies ar Natāliju Imbrugliju. Jocīgi tomēr, ņemot vērā, ka man viņi abi sāka patikt pilnīgi vienlaicīgi un tagad beidz vienlaicīgi.


hā, un viņam tajā video ir 15 gadi. to, lūk, es saucu par talantu dziedāt.

12:44: nu paplosiet manu sirdi vēl :)
1
vyss.

14:08: man jāsāk mācīties darīt lietas vienai.

18:41: Rīt es braukšu uz jūru un gulēšu Žigata dīvānā.
a ko gan vēl vairāk,ko?!

22:04: mīlu oligarhus un filmas, kur sievietes ir spontānas līdz nāvei.

Powered by Sviesta Ciba