Princese Zeltīte

Arhivētais

7. Februāris 2007

00:02: saule netiek atpakaļ

00:03: pamēģiniet atrast neitrālu ābolu

00:04: es tevi cienu, melnā vārna.

00:05: un tepat pie plakstiem divas mušas klīst

00:06: pieraksti man
tas viss noteikti dēļ tām nervu zālēm.
bet ja es slikti uzvedīšos, tad arī par tām neko vairāk neuzzināšu.
tā viņš teica. uzreiz pēc tam, kad mētelis noplandēja.

10:12: neticami, bet rīts sākts ar apziņas parazītiem. un nemaz negribās slēgt nost.
"viņi.mēs" nu tā tas viss, ja.

11:22: Šādās dienās es skaļi klausos Nirvanu, uzņemu saules starus sevī, līmēju bildes albumā un dzeru aukstu tēju.

11:25: mākoņu pilsētā :)

11:38: pielīmē atmiņai
Man liekas aizraujoši, ka cilvēki attiecībās var izrunāties par to, kas viņiem otrā nepatīk. Nu, tā dziļi izrunāties, jo es iedomājos, ja kāds man pateiktu visu slikto, ko es daru vai ko nedaru, es noteikti apvainotos uz mūžu un tāda izrunāšanās attiecības tikai bojātu. Tāpēc es nudien ar interesi uzlūkoju tādas attiecības, kas pēc šādas izrunāšanās turpinās.

11:54: Ja es būtu vīrietis astoņdesmito gadu beigās, es noteiktu būtu gribējis apprecēt Ievu Akurāteri.

12:25: šis ir veltījums ievai un zanei, kas aizgāja pusdienās

Powered by Sviesta Ciba