: (braucu uz Latgali)
Latgalē ziemassvētkus iesāk ar četru nedēļu gavēni -adventu. Šinīs četrās nedēļās latgalieši nedrīkst spēlēt, dziedāt, nedz arī dejot. Gaļas ēdienus tad var ēst tikai svētdienās, bet piektdienās un trešdienās nevar lietot arī piena produktus. Divas vai arī vienu nedēļu priekš ziemassvētkiem baznīckungs ar ērģelnieku apbraukā savu draudzi un izdala tā saucamās kaļadas, plānus kviešu miltu plācenīšus ar svētbilžu šīm kaļadām baznīckungs salasa no zemniekiem labību, linus, sviestu, sieru, dvieļus, zeķes un cimdus. Ziemassvētku eglīte Latgales ciemos ir sveša. Svētku naktī priekš pusnakts atskan pie loga ziemassvētku dziesmas. Nu sanāk visi mājas ļaudis pie loga un noskatās uz pagalmā dejojošo un dziedošo bārenīšu un nabagu pulciņu. Tie ir tā saucamie gradzes, pirmie svētku vēstneši. Par dziedāšanu namamāte tos apdāvina ar pīrāgiem, sviestu, gaļu un desām. Tūliņ pēc pirmiem gaiļiem visi ļaudis ceļas augšā, jo pastāv tāda ticība: kurš agrāki ziemassvētku rītā pieceļas, tam vasarā labāki un ātrāk veicas darbi. Kad visi nomazgājušies un saģērbušies labākās svētku drēbēs, iededzina svētbilžu priekšā sveci. Tad nometas ceļos, un lūdz dievu un dzied. Pēc lūgšanas sākas svētku brokastis, kur ēd un dzer visu, kas tik ir labākais un garšīgākais krājumā. Pēc brokastīm brauc uz baznīcu, bet mājās palikušie liekas gultā atpūsties. Ap pusdienas laiku sāk nākt viesi un tikai vakarā sākas īstās svinības, kas turpinās trīs dienas. :)
un atcerietieties - Pirmā svētku dienā nedrīkst staigāt no vienas mājas uz otru, jo tad lopi noēd labību!
Latgalē ziemassvētkus iesāk ar četru nedēļu gavēni -adventu. Šinīs četrās nedēļās latgalieši nedrīkst spēlēt, dziedāt, nedz arī dejot. Gaļas ēdienus tad var ēst tikai svētdienās, bet piektdienās un trešdienās nevar lietot arī piena produktus. Divas vai arī vienu nedēļu priekš ziemassvētkiem baznīckungs ar ērģelnieku apbraukā savu draudzi un izdala tā saucamās kaļadas, plānus kviešu miltu plācenīšus ar svētbilžu šīm kaļadām baznīckungs salasa no zemniekiem labību, linus, sviestu, sieru, dvieļus, zeķes un cimdus. Ziemassvētku eglīte Latgales ciemos ir sveša. Svētku naktī priekš pusnakts atskan pie loga ziemassvētku dziesmas. Nu sanāk visi mājas ļaudis pie loga un noskatās uz pagalmā dejojošo un dziedošo bārenīšu un nabagu pulciņu. Tie ir tā saucamie gradzes, pirmie svētku vēstneši. Par dziedāšanu namamāte tos apdāvina ar pīrāgiem, sviestu, gaļu un desām. Tūliņ pēc pirmiem gaiļiem visi ļaudis ceļas augšā, jo pastāv tāda ticība: kurš agrāki ziemassvētku rītā pieceļas, tam vasarā labāki un ātrāk veicas darbi. Kad visi nomazgājušies un saģērbušies labākās svētku drēbēs, iededzina svētbilžu priekšā sveci. Tad nometas ceļos, un lūdz dievu un dzied. Pēc lūgšanas sākas svētku brokastis, kur ēd un dzer visu, kas tik ir labākais un garšīgākais krājumā. Pēc brokastīm brauc uz baznīcu, bet mājās palikušie liekas gultā atpūsties. Ap pusdienas laiku sāk nākt viesi un tikai vakarā sākas īstās svinības, kas turpinās trīs dienas. :)
un atcerietieties - Pirmā svētku dienā nedrīkst staigāt no vienas mājas uz otru, jo tad lopi noēd labību!