Princese Zeltīte

elina @ 14:35:
Esmu sākusi makšķerēt. Makšķerēšana lielai sabiedrības daļai liekas tā - mēēh, tur jau viss vienkārši! Bet nekā! Tā ir vesela, jauna pasaule, kurā man regulāri jāmet kauns pie malas, lai vispār kaut ko saprastu ("paņem sačoku!" - tulk. - paņem tīklu, ar kuru izvilkt nupat noķerto zivi!). Makšķerēšana varētu būt vissarežģītākais, ko jebkad esmu darījusi. Pirmkārt - man ir problēmas ar zivju iegaumēšanu (taisības labad arī putnus man nesanāk iegaumēt, vēljoprojām jaucu vārnas un žagatas un kas tur vēl tas melnais putns trešais bija..) - kurai ir punkti, spuras augšā vai lejā, kurai spics deguns, kurai apaļš, utt. Un, protams, man arī ir kauns visu laiku pārprasīt. Otrkārt - grūti tikt pāri tam, ka nekas neķeras, tai neveiksminieka sajūtai. Bet, kāpēc tad es makšķerēju, ja tas tomēr ir tik sasodīti grūti? Jo man ļoti garšo zivis un tām virsū labprāt uzkožu labu devu azarta. Tagad esmu bijusi jau pāris reizes makšķerēt, un, ja atskaita tādu pašu pirmo reizi, kurā noķēru zivi, kurai atkal neatceros nosaukumu, vēljoprojām neesmu neko noķērusi. Nē, pateikšu gan ko es esmu noķērusi - visskaistāko miglu sešos no rīta. Nezinu, vai vispār bija iespējams lielāks loms.