vakar es zaudēju samaņu. Daudzreiz mašīna griezās
ap savu asi, skaļi raudāju, liku balonus pie mašīnas
griestiem, ideālismā zvērēju, ka aizvēršu acis uz
visu, kas noticis un vienkārši aizmirsīšu. Līdz agram
rītam klīdām pa lauku ceļiem, aiz dusmām skrējām viens
otram pakaļ pa to pašu ceļu. Salmu cepure, aukstums,
kuru nejūt, rokassprādze (mazliet par lielu), negulēju
visu nakti, no rīta spēlēju galda tenisu un ēdu
Kokneses kartupeļus ar daudz dillēm un baraviku majonēzi.
Un zaudēju spēli, kur bija jāmet bumbiņa cepurē. Un pati
braucu un pārbraucu arī pāri šosejai. Mēs klausījāmies
J. Tīrsenu un man bija bail pat no papīra čaukstiem.
current music: "We are the ruffest" - "Prodigy"