![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
elina @ :
Bišķīt jau apnicis temats, protams, tak vārās kaut kur iekšā. Man bērni nepatīk, jo ar viņiem (man) nav interesanti, tāpēc ceļi parasti nekrustojas. Atskaitot publiskās vietas. Bet man jāsaka, ka es mēģinu izprast tās jaunās ģimenes (parasti mātes), kas atstiepušas bērnu kaut kur līdzi, jo skaidrs, ka apnicis sēdēt mājās, īpaši, ja pirms tam bijusi kultūras bagāta dzīve, tāpēc parasti mēģinu pati iet prom, nevis raidīt nicīgus skatienus jaunģimenes virzienā. Lai tik trokšņo (es gan palieku pie tā, ka trokšņot ir ok, nevis laist skraidīt apkārt un raustīt citus). Kad es biju sīka un mani neapdomīgie vecāki mani bija paņēmuši līdzi uz Eduarda Rozenštrauha koncertu, tad brīdī, kad man tās akordeona plaušas bija apnikušas, es viņam iesviedu ar savu mazo kurpi, to vēl tagad tantes aprunā.
Ko es ar to gribu pateikt - ir jāpierod pie tā, ka mūsdienās sabiedrība tomēr paliek tolerantāka - geji ir ok, musulmaņi un kristieši mēdz apskauties un ARĪ MAZIE BĒRNI pēc daudziem gadsimtiem (diemžēl) nevis strādā rudzu laukā, bet IET ĀRĀ NO MĀJAS uz teijāteriem.