Princese Zeltīte

[info]elina @ 20:15: Šorīt jau pieceļoties bija tāda liktenīga sajūta. Sapnī glābu čigānus. Brokastīs ēdu siermaizi ar lociņiem. Pēc tam braucu uz kapiem, bildēju krievu jaunieti, kurš gandrīz aiz prieka lēkāja, jo "šodien taču svētki!". Izstaigāju pirmos, otros mežakapus, kā arī Brāļu kapus. Pacīnījos ar skudrām, kādu stundu neko nelasīju, skatījos saulē aizžmiegtām acīm, pēc tam ARSā klausījos, cik briesmīgi konkurences apstākļi un tad jau devos uz Amerikas vēstniecību, kura, spriežot pēc jaunās sētas, gatavojas kariņam. Redzēju īstu american judge dzīvajā, smaidot iedomājos sevi esam kā Aliju Makbīlu, jo sanāca pāris neveikli momenti.
Un es nezinu, kā to izstāstīt, bet es tagad ESMU. TAGAD ESMU.

Reply

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.
Powered by Sviesta Ciba