Princese Zeltīte

stradnieks @ 12:23: lūk, par to arī iet runa. viņam nekas nav bijis ne jāuzņemas, kaut gan vadījis banku, joprojām ir bankas valdē, viņam nekas nav jāmaina, viņam nav jādomā par kaimiņu, blakuscilvēku. viņš runā tikai par to, ka, lūk, citiem ir tas jādara. viņš sevi nepiemin. baigais didaktiķis. manuprāt, ja viņš gribēja, lai cilvēki aizdomātos par viņa tekstu, tad, atšķirībā no citiem bļāvējiem, viņam vajadzēja to tekstu bīdīt tā, ka viņš tagad vairāk domā par līdzcilvēkiem, ir aiznesis sāls kilogramu un maisu kartupeļu kaimiņiem, tagad viņš pēc intervijas dosies uz darbu un pa ceļam nopirks kukuli maizes tantukam, kas sēž tunelī, tad vakarā pēc darba, viņš iesniegs priekšlikumus dombrovskim un kamparam, tad pašā vakarā, pirms beigšanas sievā, viņš apdomās, vai viņš ir pietiekami izrādījis atbildību par saviem tiešajiem līdzcilvēkiem, ka cilvēki ņems no viņa piemēru. kaut kā tā. un tā ir tā nelaime visiem tiem svētajiem niedrīšu vidvudiem, ka viņi aicina katru indivīdu padomāt savā ikdienā par indivīdu blakus, bet paši sevi šajā kategorijā neiekļauj. viņi ir kaut kas augstāks. es saku, ka tas ir vrong, vrong.