Princese Zeltīte

elina @ 14:56: No Fox Glacier dodamies uz Nelsonu, pa ceļam apskatot Pankūku klintis un skaistos kalnus, tālāk ar kuģi braucam neaprakstāmi skaistā braucienā no Ziemeļu salas atpakaļ uz Dienvidu, uz Wellingtonu, kurā godprātīgi, satikot senu Jaunzēlandes draugus, bārā noskatamies savu pirmo regbija spēli , un apmeklējam arī slaveno Te Papa muzeju, kurš, jāsaka ir vislabākais no muzejiem, kādā jebkad esmu bijusi - pavadīju tur visu dienu un projām gāju arī tikai tāpēc, ka to gluži vienkārši slēdza ciet . Bet dienas skrien vēja spārniem un mūsu ceļojuma 15.dienā jau dodamies no Ouklendas uz Sidenju, satiekam manu jauko austrāļu radinieci Māru, pie kuras arī palikām pāris dienas dzīvot.
Māra ir burvīga dāma, par kuru es jau stāstīju savā iepriekšējā ceļojumu aprakstā par Austrāliju pagājšgad, tāpēc tur pārāk neiedziļināšos, piebildīšu tikai, ka šoreiz pie viņas dabūjām vēl padomju laika Latvijas balzāmu un kaudzi labu sajūtu. Sidnejā apmeklējām vietējo latviešu biedrību, kurā redzējām, kā tiek izdots vietējais latviešu apkārtraksts, kā arī parunājām ar pārējiem Austrālijas latviešiem. Kara laikā emigrējušie latvieši, viņu pēcteči un viņu kultūra man vispār ļoti interesē, tāpēc ir tik interesanti, ka goda vārds, liekas ar šiem cilvēkiem varētu nopļāpāt dienām, bet laiks ir mūsu ienaidnieks un mums jāpamet jaukās Sidenjas latviešu biedrības telpas (īpaši bibliotēka ar simtiem latviešu grāmatu, kuras pie mums nav pieejamas - jēziņ, cik sāpīgi tas bija!), jādodas tālāk - apmeklējam arī Sidnejas latviešu kapsētu, kura ir ne mazāk interesanta, beidzot apskatu arī vietu, kur apglabāti vectētiņa radinieki. Lai vai kā, ja reiz esi Sidenjā, ir grēks neizbraukt uz pavisam netālajiem Zilajiem kalniem, kur viens pēc otra paveras ļoti baudāmi skati, pa ceļam pie Tree Sisters satiekam arī kādu diezgan ekstravagantu aborigēnu, kurš esot bijis Latvijā 1999.gadā, kaut kur pie Kandavas un vēl šodien brīnījās, kā neviens pie mums neesot runājis latviski
Laiks nenormāli skrien un mums gribās izdarīt visu, tā kā ceļojumā esam devušās pilnīgi bez jebkādiem iepriekšējiem plāniem, nevaram izlemt, kur doties tālāk - vai nu apskatīt slaveno Uluru akmeni Austrālijas vidienē, vai arī aizlidot uz Tasmāniju - Austrālijas salu. Visu izšķir cena un dodamies uz Tasmāniju, kurai raksturīga neskarta un mežonīga daba, unikāla flora un fauna, kā arī bagātīgs koloniālisma periods mantojums. Lidojums ir labs, taču mūs sagaida neticami auksts laiks - naktī bija pat -6 grādi - "še, tev siltā Austrālija" bubināju pie sevis visu nakti, kad no aukstuma savā plānajā guļammaisā nevarēju aizmigt. Tasmānija ir draudzīga tikai tiem tūristiem, kuri brauc ar auto, pārējie var iet un stūrītī paraudāt, jo autobusi uz dažādām pilsētām kursē tikai reizi pārdienās un vispār neviens pārāk neuztraucas par to, ja tu kaut kur nevari tikt. Tā nu mēs saņēmāmies un izīrējām mašīnu, tādu mazu un žēlīgu Hyundai getz, kas man bija tāda laba mācība, jo pie stūres sēdos es. Ikdienā esmu pats ļaunums mātei Zemei un pārvietojos ar pavisam neekonomisku piekto bembi, nu, jūs jau saprotiet, ko man varētu nozīmēt mazais Hyunai, kurš reizēm likās, ka tā arī neuzvilks kādām milzīgā Tasmānijas dabas parka kalnā. Braukt pa kreiso, nevis labo ceļa pusi arī bija ļoti audzinošs pasākums
Lai vai kā - Tasmānijas dabas parki, īpaši Rocky Cape un Cradle Mountain liek saprast, ka tu, cilvēks, neesi nekas. Tā vien gribas šādās skaistās vietās palikt gadiem, vienkārši palikt, neko nedarot, jo tas skaistums, kas tur ir, tevi vienkārši paņem sevī un tu negribi atgriezties reālajā dzīvē. To, ko es tur redzēju, to tiešām nevar aprakstīt, jo TĀ IR TASMĀNIJA. Es šeit mēģinu visu savu ceļojumu atstāstīt tā pavisam īsi, jo ticiet, ja aprakstītu visus piedzīvojumus ar vietējiem iedzīvotājiem un pārbīšanos nakts vidū no Tasmānijas velniem un ķenguriem un to kā Tasmānijā vispār telefonam nav zonas, tad man būtu jāstāsta vēl daudzas ruma glāzes siltos vasaras vakaros
No Tasmānijas devāmies atpakaļ uz Sidneju, kurā vēl izlaidām klasisko goda apli - Manley beach, Darling Harbour un tad jau devāmies tālāk uz Losandželosu.