Nu labi, vakardien bija psihi. No sākuma mafija ar 12 džekiem, kuriem nošaut pirmo tieši sievieti liekas kā obligātais darbs, vienalga, vai es esmu civilais, vai ārsts, vai mafija, pēc tam Backstreet boys kasete, Pārkoknese un šausmīgi sen nesatiktais Kārlis, tad jau labu labās sarunas ar Zani, kurai ausis ir svētas, žuve, tāds pats fotodraugs un mūs jau ved mājās psihais Kārlis, kurš tikko izdzēris puspudeli šņabja ar reizi pa zemes ceļiem uz 150. Tas man atgādināja vecos laikus, kad viņš piebrauca pie manas mājas, es ielēcu mašīnā un mēs laidām pa zemes ceļiem pilnīgā vājprātā. Jā, bet vakardien man likās - vienalga, kur un kā es braucu. ai.