bērns atradis veidu, kā mums kopā pavadīt quality time - gatavot ēst. es jau aizmirsu, ka viņš iet uz montesori pavāru nodarbībām, un ir jau gluži atbildīgi iemācījies apieties ar virtuves instrumentiem. bet vispār, protams, welcomēta, mom guilt, sen tevis nebija. 

pavasaris klāt, un kurpju nav.

man liekas, šī problēma bija jau pagājšgad.

visciešamāko auto atskaiti dabūju nevis no carvertical (come on, 30 eur par kaķi maisā? roka necēlās), bet no autodna.lv par 16 eur, un visšvakāko no saita, kas solīja bezmaksas atskaiti, bet patiesībā prasīja 9 eur. par 16 eur es uzzināju, ka noskatītā mašīna bijusi sista, no slovākijas atvesta uz latviju, apkopes gājusi igaunijā un tehnisko skati latvijā, un nobraukusi ap 20 000 km gadā, par ko mums izvērsās diskusija , vai tas ir daudz, vai tas ir maz un es tā kā sliecos uz to, ka drīzāk uz "daudz" pusi. es pat spriežu ne pēc sevis, jo es vispār nobraucu tikai 4 000 km gadā (ko es plānoju labot, kad būs normāls auto, par kura spējām no neskaidrības neraustīsies plakstiņš), bet kaut kā man stāv galvā, ka gadā 10 000 ir vidēji/normāli/pieņemami.

otrs aspekts mašīnu izvēlē, nezinu, kā jums tur, rīgā un citās pilsētās, bet ar parastajām vieglajām mašīnām braukt, kas nav augstāk no zemes, ar mūsu (ar "mūsu" es domāju visur kur latvijā) ceļu kvalitāti, tas ir baigais risks. mūsu mazciemā vispār. pilsēta it kā. ceļu remonti visu laiku, viss tiek atjaunots, un tādas bedres! lūk, nesen braucu 46 km pa ceļu aizkraukle - jēkabpils (ne A6)  remonts tur bija diezgan sen, un ceļš ideāli gluds bez bedrēm un bez ielāpiem. pilsētā - katru pāris gadus kāda ceļa posma remonts, un bedres un ielāpi - anarhijas vai arī absolūtas nekompetences uzvaras gājiens.