| Vilhelms VXII |
[9. Okt 2007|10:44] |
| [ | Sajuutas: |
| | Izlijis | ] |
| [ | Skaņu Operators: |
| | Radio NA·BA | ] |
Šorīt 7:09 izvedu Vilhelmu pastaigāties, ārā lija, beigu beigās slēpdamies zem lietussargu aizgāju ar viņu līdz Ziedoņdārzam, lai izskraidās, viņam patīk skriet, beidzot viņš man kociņu, ko viņam pametu atnesa pie manis, nevis palika kautkur graužot. Atdot fan vel neatdod, rūc un tad skrien tālāk rotaļājoties.
-Vilhelm! Mājās!
Pyulkstens rādīja jau 7:45, lietus pieņēmās spēkā un man vairs negribējās stāvēt zem lietussarga, Vilhelmam patīk lietus. Viņš pieskrēja man klāt un protams tikai tad nopurināja no sevis lieko mitrumu un kā reiz tieši uz manām biksēm. Mazais sušķis. :D
Šodien pēc darba beidzot būs jānopērk normāli pārtikas un dzeramie trauciņi. |
|
|
| Vilhelms XVI |
[8. Okt 2007|23:34] |
| [ | Sajuutas: |
| | Rudens | ] |
| [ | Skaņu Operators: |
| | Apoptygma Berzerk - You keep me from breaking apart | ] |
Divas sveces, divas pudeles vīna, vīraks un mūzikas lādīte. Atsevišķas sarunas par šo un to, iemīļotais seriāls. Atvēru logu, lai ieskrien vējš un ar lietus lāsēm atstāj pēdas uz mana paklāja, jā lai rudens atstāj pēdas uz mana paklāja. Sveiks mans draugs Rudens, atkal un atkal es par tevi neaizmirstu. Nāc iekšā nekautrējies, sveces gan nenopūt, man bail no tumsas. Ieelpa, izelpa, divas sveces bailīgi trīss, viena nodziest otra agoniski raustās, nodziest, pilot uz paklāja parafīnam, parfīmam, papīrā. Noglaudu savu neredzamo suni.
- Vilhelm, atkal tu grauz galdam kāju?
-Grrr, njrrr, ghrrr, atsaucas Vilhelms.
-Nāc šurp!
Jā, Vilhelms man klausa, apguļas pie kājām, pie kamīna, pie sveču kamīna. Kamīna gaismā viņa neredzamā zeltainā spalva izskatās gluži sārta, sārta no kamīna oglēm, brīžiem ar oranžiem lāsumiem, neredzamu oranzū krāsu.
Jā tāds ir mans neredzamais Vilhelms.
Ar labu nakti Vilhelm, ar labu nakti.
-mhrrrrr, viņš man atsaucas, paluncina nedaudz asti un uzliek savu purnu uz manām kājām. Es zinu no rīta pulkstens septiņos viņš mani modinās, jā rīta pastaigā pa lietu jāiet.
Ar labu nakti. |
|
|
| Kastaņi |
[29. Sep 2007|00:14] |
| [ | Sajuutas: |
| | snowy | ] |
| [ | Skaņu Operators: |
| | pērkons - viss rudens | ] |
Un tad tu stāvi pie loga un skaties uz vientuļo kastaņas koku pagalmā, tad cauri nakts klusumam, krīt kastaņi, pa ceļam atsitoties pret zariem un izjūkot sastāvdaļās un tad korī pret zemi. Mirkli tu saraujies no pēkšņā trokšņa, bet tad saproti, ka tā ir daba caur tukšo pilsētas urbāno un skaļo klusumu. Daba neguļ. |
|
|
| ... |
[27. Sep 2007|16:44] |
| [ | Sajuutas: |
| | Rudens | ] |
| [ | Skaņu Operators: |
| | Radio NA·BA | ] |
Kautkas nav kārtībā, kautkas man nav kārtībā, nē ne jau sliktā nozīmē, bet kautkas ir sašķobījis manu pasaules uzskatu un radīja apjukumu. Nu jā, ir taču Rudens. Klau mans draugs Rudens, kā tad bija šis gads un kas mainīsies un mainījās? Vai atceries kā bija pagājušo gad' Rudenī? Un aizpagājušo gad' un aizaizpagājušo gad'? Tu tak atceries visu kā bija, es arī atceros, bija Rudens, gandrīz jau ziema, jā tas bija toreiz, kad pīles kanālā iesala ledū un es nācu tās barot ar maizes drupačām. Jā es atceros, gluži tā kā Tu to stāsti ar savu smaržu, mūziku, skaņām. Arī pīles jau gatavojas uz gadskārtējo iesalšanu, viņas jau nopirkušas vilnas zeķītes. Un atkal es sēžu pie galda ēdod maizi un katru drupaču gādīgi ieliekot bērza tāss cibiņā. Es atkal nākšu pie jums, barošu ar drupačām un dzeršu karstu tēju no termosa vai vienkārši saldu vīnu jauktu ar ambroziju no svētā grāla. Es šodien būšu mājās, ir taču ceturdiena. Bet trešdienās es ar Rudeni eju spēlēt skovšu un vakarā pierastajā krogā izderam pāris pintes alus, katrs. Gaidu Tevi katru vakaru ciemos mans draugs Rudens. Uz tikšanos arī pēc gada, ja nu pēkšņi atnāk Ziema un Tu dodies prom uz dienvidu pusi. |
|
|
| Rudens monologs Nr. 129 |
[24. Sep 2007|17:11] |
| [ | Sajuutas: |
| | dreamin' | ] |
| [ | Skaņu Operators: |
| | Radio NA·BA | ] |
Garām iet cilvēki, ko mēs pazīstam un kas ir pazīstami citiem, visi savā starpā sasveicinās un apmainās laipnībām. Dzert tēju ar cilvēkiem, kas dzer šampanieti, intiliģenti, kas satiekas pie teātra, bet neiet uz teātri, varbūt kāds iet uz teātri, es sen neesmu bijis. Vajadzētu. Cilvēki, kas šaubās un ilgi nespēj izprast, ko vēlās un cilvēki, kas pēkšņi atcerās lietas, kas bijušas gadu gadus senāk un tad nu visu vakaru domā par pagātni. Jā ir notikumi, kas notikuši konkrētā laikā ir spējīgi izraisīt rudenī dīvainas asociācijas un atmiņu kopapjomu. Jā sen nav nekas tāds spontāni interesants noticis, varbūt nedaudz, bet kādreiz tās lietas opā. Telefona zvans no sen neredzētiem cilvēkiem, vispār dīvainas sarunas pa telefonun un dīvaini cilvēki visapkārt? Un kā domā Tu? Es atceros cik bija skaisti un interesanti. Un Tu? |
|
|
| Turpinājumā par rudeni: Mans draugs Rudens. |
[31. Aug 2007|10:50] |
| [ | Sajuutas: |
| | sweet | ] |
| [ | Skaņu Operators: |
| | none | ] |
Rudenim piemīt īpaša atmiņu smarža, tas raisa domas un liek prātam meditēt pagātnes ēnu dejā. Es izgāju pastaigāties ar Rudeni, viņš man stāstīja kā pagājis gads, jā, jā, bija pagājis vesels gads, kopš mūsu pēdējās tikšanās. Arī es viņam stāstīju cik ziemā bija balts un kā pavasara ūdeņi aiznesa pērnās viņa krāsotās lapas uz jūru, cik vasarā karsts un cik ziedu uzziedēja jūlijā. Un tad nu Rudens man stāstīja par asterēm, mārtiņrozēm un antonovkas āboliem, un jā viņš jautāja vai man nav sarkanās krāsas. Sarkanā ir viņa vismīļākā krāsa, bet diemžēl viņam tās ir tik maz, ka pietiekot tikai kļavu lapām un vel dažiem kokiem. Tā nu mēs runājām līdz vēlam vakaram, līdz sveču gaismām, jo Rudens vakari ir pelēkas krēslas pilni. Un jā trešdienās viņš spēlē skvošu, bet piektdienas vakaros iet uz savu iemīļoto krogu izdzert trīs pintes alus. Tāds nu ir mans draugs Rudens.
Es izkāru pa logu pērnās lapas,
Es izkāru, lai Rudens zin ceļu pie manis.
Zvans pie durvīm, atveru - ienāc!
Kļavu lapu mētelī un sūnu zābakos.
Viņš izņem no kabatas baravikas,
Še! Uzcep un būs mums našķi.
Viņš izņem no kabatas rudens drēgnumu,
Un izmet aiz durvīm, lai iekšā ir silts.
Mēs sēžam un tērzējam par šo un to,
Mēs dzeram aveņu tēju ar pienu.
Aiz loga lietus no pelēkām debesīm,
Atkal pie sevis sauc Rudeni prom.
Tāds ir mans Rudens, lietainais laiks,
Kamīnā pagales sprakšķoši deg.
Aiz loga lietus no pelēkām debesīm,
Aiziet pa ceļu bārstot krāsotas lapas,
Rudens - mans draugs. |
|
|