| Rudens monologs Nr. 129 |
24. Sep 2007|17:11 |
|
Garām iet cilvēki, ko mēs pazīstam un kas ir pazīstami citiem, visi savā starpā sasveicinās un apmainās laipnībām. Dzert tēju ar cilvēkiem, kas dzer šampanieti, intiliģenti, kas satiekas pie teātra, bet neiet uz teātri, varbūt kāds iet uz teātri, es sen neesmu bijis. Vajadzētu. Cilvēki, kas šaubās un ilgi nespēj izprast, ko vēlās un cilvēki, kas pēkšņi atcerās lietas, kas bijušas gadu gadus senāk un tad nu visu vakaru domā par pagātni. Jā ir notikumi, kas notikuši konkrētā laikā ir spējīgi izraisīt rudenī dīvainas asociācijas un atmiņu kopapjomu. Jā sen nav nekas tāds spontāni interesants noticis, varbūt nedaudz, bet kādreiz tās lietas opā. Telefona zvans no sen neredzētiem cilvēkiem, vispār dīvainas sarunas pa telefonun un dīvaini cilvēki visapkārt? Un kā domā Tu? Es atceros cik bija skaisti un interesanti. Un Tu? |
|