| vēstule |
[25. Dec 2007|21:43] |
Noklaudzēja durvis, Vilhelms metās man pretīm.
Vilhelms mīņājās pie durvīm un nevarēja saprast kāpēc es esmu viens, jā kautkas nebija kārtībā.
Viņš vel mirkli sēdēja un un vēroja durvis, jā, viņa nenāca.
Arī istabā bija vientulīga sajūta, vientulīga papira švīkstoņa.
Es sēdēju pie galda un atkal rakstīju, Vilhelms sēdēja man līdzās uzlicis galvu uz manas kājas.
Es rakstīju viņai vēstuli, pēdējo vēstuli, jo viss bija beidzies. |
|
|