| Pretīm pusnaktij mesti noguruma soļi. |
[1. Sep 2007|11:20] |
|
Krītošu zvaigžņu ēnā spoguļojās dvēseļu skumjas, viegls pieskāriens pie lūpām ar pirkstu un kuš, kautkur tagad uzzied varavīksne. Pieturvietā trīspadsmitais trolejbuss skrien apli aiz apļa iegriežas vējs un atkal atgriežas sajūtu virpulis. Pārkrustojot kājas lotosa pozā un ieelpojot vīraka saldeni rūgto aromātu, sariešas acīs atmiņu bildes, kas skrien kā mēmā kino spēles. Augusts ir beidzies un iesākas rudens. Tava sirds skrien pretīm nodevībai domājot, ka tā ir cerība. Sārts vīns ar asinīm jaukts kā nektārs, kas dieviem tik ļauts. Pusceļā apstājas gaisa tramvajs, pusceļā apstājās domas, pusceļā vienmēr ir vieglāk atgriesties, jo tas ir tik pat tālu cik iet uz priekšu. Pulkstens nosit pusnakti, ārā aiz loga plosās vētra, jumts jau sen nav vietā ierastajā, tagad kaimiņu šķūnis var lepoties ar jaunu galvassegu. Nekad neviens nevienam nepiederēs un nepiederēja, Tev pieder tikai tava paša dzīve un nedaudz citu cilvēku līdzjūtības. Balts kaķis, kas pārskrien pār ceļu nes laimi turpmākajā dzīvē zem klusiem saules stariem, Divdesmitpiekto reizi jau kāds ir atbildējis, tas viss ir māņi, tā pasaule ir būvēta mūsu dvēseļu kāpnēs. Priecājies par ceļojumu uz mēnesi, uz medus mēnesi uz mēness. Krietni cilvēki atvēl sev pārāk maz laika, lai atgrieztos pie nākotnes sapņiem, kam nebūs laika īstenoties nekad. Prāts apmulsis, bet ko tam teikt, ko atbildēt, ko noklusēt. Pirmais cilvēks, kas atnesa vēstuli ar sliktām ziņām, pirmais, kas atnesa vēsti par brīnumiem, arī pirmais pastnieks, kas atnesa labas ziņas par to, kas ir īsts. Es īsti neesmu īsts un īsts nemaz nav tik neīsts. Patiesība, vai nemeli. Meli vai netaisnība. Paldies par kūkām, un velti kaisiet apelsīnus cūkām priekšā un starp citu, lai Dievs jūs svētī mister Rouzvater. |
|
|