Izklausīsies diezgan old school, bet es tikko noskatījos visu S&C seriāliņu. Protams skaisti, ka visi beigu beigās atrod savu laimi, bet vai nav skumji, ka sākumā tev tā jau bijusi? Kāpēc cilvēks nespēj novērtēt iegūto? Kāpēc jāskrien kā ar galvu sienā, lai gūtu jaunus zilumus, kaut arī beigu secinājums ir nemainīgs - ar pirmo pietika! Vai tiešām ir jāiziet cauri dubļu peļķei, lai saprastu, ka tīras kurpes izskatās vislabāk?
Man šķiet, ka saprotu, ko vēlos un kāpēc, bet vai man būs jāgaida 6 gadi, kamēr arī otrs to sapratīs? Tā gribētos jau tagad zināt kā nokārtosies man tuvo dzīves. Vai tiešām viņi jau tagad noliek plauktiņā savu "The one" rotaļlietu, lai pēc neskaitāmiem gadiem to atkal paņemtu rokās, notrauktu putekļus un saprastu, ka tā tomēr ir vismīļākā, labākā un atmiņām bagātākā?
Man šķiet, ka saprotu, ko vēlos un kāpēc, bet vai man būs jāgaida 6 gadi, kamēr arī otrs to sapratīs? Tā gribētos jau tagad zināt kā nokārtosies man tuvo dzīves. Vai tiešām viņi jau tagad noliek plauktiņā savu "The one" rotaļlietu, lai pēc neskaitāmiem gadiem to atkal paņemtu rokās, notrauktu putekļus un saprastu, ka tā tomēr ir vismīļākā, labākā un atmiņām bagātākā?