„Mirsti mīlestības vārdā, mirsti!!!”
Posted on 2010.06.16 at 10:20
..un viņas māte man pasniedza šo..
Tā bija sārta lapiņa,
kas bija stāvējusi uz galda pirms viņas pazušanas...
„Man ir šī sajūta. Nu tāda kāda nekad nav bijusi. Tiešām man patīk būt ar Tevi.. Tikai nesaprotu kādēļ es to negribu izrādīt tā kā to vajadzētu.. Laikam tādēļ, ka pārāk mīlu Tevi.ja tu zinātu kā es jūtos kad esi manā tuvumā..! Mana sirds kā neprātīga kliedz pēc taviem skūpstiem, pieskārieniem, glāstiem..
Bet es nevaru.. tava sirds ignorē manējo. Jā ir ļoti sāpīgi redzēt tevi ar citu.. Bet es turos, esmu jau pieradusi pie sajūtas, ka nekad neskatīsies uz mani vairāk kā uz parastu meiteni!
Vienu brīdi pat likās, ka tava sirds ir atvērta un brīva.. Bet tad kā lielgabala lode ielidoja viņa – brīvības garša .. Tik pēkšņi.
Es saprotu, mīlestība ir tad kad ir abpusējas jūtas, žēl, ka mums NAV mīlestības..
Es saprotu, ka tu uz mani nepaskatīsies kā uz savu īsto un vienīgo, bet pagaidi, kādēļ man ir jācieš Tevis dēļ? Zini kāpēc? Tādēļ, ka pārāk mīlu Tevi lai tev un tev mīļiem cilvēkiem darītu sāpes... Vai tu maz apjēdz cik daudz emociju, cik daudz sāpju un jūtu es turu pie sevis! Es tā ilgi nevarēšu! Bet es gribu lai tu esi laimīgs. Paliec ar viņu esmu laimīga par jums abiem. Bet zini, kad lasīsi šo vēstuli vismaz uz sekundi aizdomājies par mani un padomā ko tik cilvēks nav spējīgs darīt dēļ mīļotā cilvēka.”
Tava mīļotā Amēlija!
Tā bija sārta lapiņa,
kas bija stāvējusi uz galda pirms viņas pazušanas...
„Man ir šī sajūta. Nu tāda kāda nekad nav bijusi. Tiešām man patīk būt ar Tevi.. Tikai nesaprotu kādēļ es to negribu izrādīt tā kā to vajadzētu.. Laikam tādēļ, ka pārāk mīlu Tevi.ja tu zinātu kā es jūtos kad esi manā tuvumā..! Mana sirds kā neprātīga kliedz pēc taviem skūpstiem, pieskārieniem, glāstiem..
Bet es nevaru.. tava sirds ignorē manējo. Jā ir ļoti sāpīgi redzēt tevi ar citu.. Bet es turos, esmu jau pieradusi pie sajūtas, ka nekad neskatīsies uz mani vairāk kā uz parastu meiteni!
Vienu brīdi pat likās, ka tava sirds ir atvērta un brīva.. Bet tad kā lielgabala lode ielidoja viņa – brīvības garša .. Tik pēkšņi.
Es saprotu, mīlestība ir tad kad ir abpusējas jūtas, žēl, ka mums NAV mīlestības..
Es saprotu, ka tu uz mani nepaskatīsies kā uz savu īsto un vienīgo, bet pagaidi, kādēļ man ir jācieš Tevis dēļ? Zini kāpēc? Tādēļ, ka pārāk mīlu Tevi lai tev un tev mīļiem cilvēkiem darītu sāpes... Vai tu maz apjēdz cik daudz emociju, cik daudz sāpju un jūtu es turu pie sevis! Es tā ilgi nevarēšu! Bet es gribu lai tu esi laimīgs. Paliec ar viņu esmu laimīga par jums abiem. Bet zini, kad lasīsi šo vēstuli vismaz uz sekundi aizdomājies par mani un padomā ko tik cilvēks nav spējīgs darīt dēļ mīļotā cilvēka.”
Tava mīļotā Amēlija!