[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 160 most recent ones recorded in
eizhens' LiveJournal:
| Thursday, March 19th, 2026 | |
| 5:17 am | es, laikam, negribu atcerēties kaut kādus dūmsleijera piedzīvojumus, tāpēc ārstēju savu ptsd ar alu un cigaretēm. |
| 4:58 am | ir ļoti interesanti, kā viss saslēdzas - connecting the dots to sauc. pravietiski sapņi un telepātija man parādījās jau agrā bērnībā, bet tad šīs pasaules cilvēki man to noņēma ar traumatiskām metodēm. mani dzejoļi nereti, mistiski pareģo nākotni. intuīcija man ir neticami spēcīga. septembrī kādas sievietes atmiņas fragmenti kļuva par manu atmiņu. it's weird. nu, tajā sarunā (links iepriekšējā postā) tas vīrietis stāsta par to, ka viņu bērnībā nolaupīja citplanētieši un daļu viņa apziņas aizsūtīja kalpot kā kareivi uz marsa, jo tur esot gan zemieši, gan cita veida būtnes un viņi savā starpā nesatiek. divdesmit gadus nokalpoja un tad viņa ķermeni nogalināja un apziņas/dvēseles daļa atgriezās viņa zemes ķermenī, un tad viņš sāka atcerēties visādu šādu sviestu. tagad viņš raksta kukū grāmatas un trenē ekstrasensus. kad decembrī gandrīz sadevu pa galvu tam policistam, tajā dienā man bija flash-back un es uz vienu dienu biju it kā citā ķermenī - kareivja stāja, savādākas, normālākas kustības, pat elpoju savādāk (vairāk apzinoties, kontrolējot diafragmu). kad viņš uz mani notēmēja ar savu makarovu un teica: stajaķ, budu streļaķ, es pagriezos viņa virzienā un manī kaut kas notrigerējās it kā man būtu kaut kāda speckareivja apmācība bijusi - nedomājot, kā robots metos viņam virsū. es šajā dzīvē neesmu dienējis. nu, varbūt uz marsa. Nellija aizsvilās un Miks Gordons labu mūziku taisa. |
| 3:41 am | |
| Wednesday, March 18th, 2026 | |
| 9:58 pm | nevar mainiities. ja cuuka ir peec dabas dieva, tad jebko eedot neuzeediisies resna. |
| 6:20 pm | here's food, shelter and woman. just don't fuck the system, man! |
| 5:53 pm | pie juuras dzenu https://music.youtube.com/watch?v=NhsK5 |
| 5:48 pm | |
| 5:43 pm | why is there still chili on my face?? I brush my eye and ptsd. |
| 5:42 pm | |
| 5:30 pm | par verlibru aafrikaa tur tie melnie mezhonji reizi nedeeljaa leekaa ap ugunskuru un ritmiski kliedz: vudou, vudou, nzambi, nzambi. taapeec normaaliem, baltiem cilveekiem ir visaadi jambi, anapesti utt. |
| 5:27 pm | Bronvina tu slimaa portviina mammiite british gas projektaa kur idiotus gaazee naktiis liek koku vaazee miiljaa mammiite tu placentu izspiedi jo tev slaapst nelaid zudumaa dzeltenaa ezeraa |
| 5:08 pm |  |
| 4:51 pm | |
| 10:07 am | I have an idea: let's mace the masturbator  |
| 9:37 am | mākslīgā intelekta visa pārņemšana ir tikai valodiskās apziņas visa pārņemšanas turpinājums. kā eksponentfunkcijas hokeja nūjas līknes forma - viss tikai nesaprotami ātri paātrinās, kaut ilgi bija lēni, šķietami vienmērīgi pieaugošs. atombumbas sprādzienā ir tā pat. |
| 9:25 am | sukas baltie žīdi - tikai krāj savu zeltu, parazitē uz sabiedrības smago darbu un vēl visiem dirš dzejā. |
| 9:17 am | brunajam, jo tie smagāk pelna. |
| 9:05 am | es publiski, izmantojot elektroniskās plašsaziņas līdzekļus, aicinu ar nažiem metaforiskajā sejā nogalināt uzņēmumu ar nosaukumu wolt. |
| 7:41 am | jā, karma. jums nebūs tiesāt - pastāstīt par savām smadzenēm ir tiesāt ēdājus sabiedrības acīs. "jums nebūs tiesāt, tad arī jūs netiksiet tiesāti." bet viss ir enerģija, karmiskas transakcijas, tāpēc man ir daudz un biki jau var patērēt. starp citu, Shawarma Kebab ir vislabākais kebabs, kuru esmu ēdis. |
| 3:45 am | vakarrīt aizgāju līdz jūrai nodzert pēdējo piecīti. iedvesmojos savā parastajā vietā - uz soliņa, kur jau daudzi (man) patīkami dzejoļi atnākuši. jā, jā - es esmu tikai antena ar zīmuli. uz soliņa bija divi užavas korķīši, tāpēc radās dzejolis ar rindu "huge coins on your eyes". pēc tam bibliotēkā uzzināju, ka tomēr šomēnes vēl esmu saņēmis pensiju, savu algu par debīlu dzīvi. kartes nav, tāpēc braucu uz Rīgu. Origo swedbank filiālē pasūtīju karti un uzzināju, ka skaidru naudu filiālē var izņemt vairs tikai divās vietās Rīgā - Iļģuciemā un Alfā. dodos uz autobusu, lai tiktu līdz Alfai, jo šodien taču jāiedzer. eju gar Maskavas namu un domāju - nākamajā vārtrumē atliešu. pretī nāk viens balts wolt kurjers un iegriežās slēgtā vārtrūmē pirms manis. es, gudrinieks, iesprūku aiz viņa, pagaidu kad šis paiet tālāk un sāku apčurāt sienu. kamēr es mīžu, šis atnāk atpakaļ, iepūš man piparu gāzi sejā, pie tam satver mani aiz skausta un tieši kreisajā acī - es strūklu jūtu uz acābola (viņš, šķiet, nedarīja to pirmo reizi). un tajā sekundē sāk mani spārdīt. es neko neredzu, mani spārda un es saprotu ka ar viņu nav jēgas komunicēt, tāpēc kamēr viņš vēl arvien mani spārda, es gandrīz akls izdomāju, kā atvērt jocīgos vārtus poģim un izeju uz ielas. mīkstais pidars, protams, man neseko, jo tad jau citi redzētu ko viņš dara. ir pagājušas kādas 20 sekundes un es apmēram saprotu, kas noticis un ka jātiek nomazgāt seju. tuvākā kafene ir Ezīša kofīšops. tur iesoļoju iekšā un tualetē mazgāju nost, bet tadā - kā teorijā bija teikts, to sūdu nevar nomazgāt un no ūdens paliek tikai karstāk. nu es izeju ārā un turpinu soļot uz Ģertrūdes ielas pieturu, lai aizbrauktu līdz Alfai. man bija licies, ka piparu gāze acīs ir traki sūdīgi, bet izrādās - nav nekas traks - izturi pirmo pusstundu un tad sāk pāriet, bet ir īpatnība jocīga - paiet kādas 12 stundas, bet tev vēl arvien seja viegli deg, bet pie jebkādām emocijām, kas attāli paplašina kapilārus sejas ādā, momentā ieslēdzās stipra uguns. 0.1% nosarksti un jūties it kā būtu benzīnu lietojis kā sejas krēmu. viss beidzās labi - iedzēru, nopirku ādas jaku (vasara tuvojās) un uzrakstīju cibas postu. |