eizhens' Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Saturday, September 26th, 2026

    Time Event
    9:24a
    aprīļa beigās es jau atkal biju devies prom, meties bēgt (man ir ptsd pēc mazliet traģiska dzīves ceļa) no govs vasarnīcas. into the wild, kā saka. tas ietver neēšanu, minimālu alko patēriņu, visu laiku staigāt līdz pārgurumam, nakšņošanu mežā zem klajas debess utt.

    pirmajā naktī man palidoja garām atnācēju kuģis, bet es biju satuntulējies un viņu neredzēju, un, godīgi sakot, negribēju, lai viņi mani redz, jo biju iedomājies, ka tas ir putina drons vai kas tamlīdzīgs (ap to laiku viņi sāka mums te dievzemītē bubuļoties).

    nākamajā naktī, negulējis, izsalcis un sāpošām, jau stipri nostaigātām kājām manās šaha svētajās kurpītēs īsi pēc tumsas iestāšanās apgūlos uz cinīša netālu no Vecdaugavas stacijas. biju tik noguris, izbesījies, vīlies dzīvē un makten apjucis par to visu, ka diezgan ātri aizmigu.

    pamodos no tās pašas skaņas, ko dzirdēju iepriekšējo nakti Teikas mežā. atveru acis un man acu priekšā, kādu max 500m augstumā lēnām lido milzīgs, melns trijstūris ar trim lampiņām apakšā. es, protams, pamatīgi ahujeju, jo uzreiz redzu, ka tas nav cilvēku lidmašīnas - cik zinu, mums antigravity tehnoloģija nav un tas verķis dīvaini dūkdams lidoja lēnāk nekā es skrienu.

    sākumā iztrūkos, kaut arī esmu rūdīts psycho un raitā solī devos uz staciju - tur visu nakti izgaismots. bet tas verķis liedo tieši tur pat, precīzi no austrumiem uz rietumiem. es jau nedaudz atguvies no pirmā pārsteiguma vēroju to un atcerējos rindu no bībeles, "Es nākšu kā zagis naktī", ka Viņa eņģeļi ieradīsies savējos savākt un tas izskatīsies "kā zibens bulta atspīd no rītiem uz vakariem". saprotu, ka tie, iespējams, ir savējie un sāku tam dzīties pakaļ, māt ar rokām, bet tas mani ignorēja.

    tad tas aizlidoja virs Vecdaugavas, netālu pie jūras, kur kaut kāda laivu novietne ir. es jau kādus 100km nostaigājis, neēdis, skaidrā un gandrīz negulējis savos krokšos skrienu pa 24. autobusa maršrutu, lai tiktu līdz jūrai skatīties, ko tas gaisa kuģis dara, jo no attāluma redzēju, kā tas, it kā meklējot zigzaga patternā lidinās dažu kilometru platībā. tur tiku līdz tai laivu novietnei, kura visa bija izgaismota un neviena cilvēka, neviena sargsuņa. es tur kādu stundu vazājos netraucēts un vēroju to trijstūri.

    pēc tam tas kaut kur aizlidoja, kamēr es cauri spocīgam mežam lauzos cauri, lai beidzot tiktu līdz molam.

    atpakaļceļā atradu tumšzilu pufaiku (jauna, tīra, mētājās uz ceļa pie vienas autostāvvietas) un kabatā tai bija cepure ar uzrakstu Budapest. gan jau tur kādu tumšzilo aģentu savāca savējie. varbūt atstāja man to jaku, jo es tāds elitārs trakais evaņģēlists.

    visu nakti mēnesim apkārt spīdēja divi mēnesdārziņi - viens sarkans, otrs zaļš.

    10:12a
    vienu es nevaru sev izskaidrot - kā nekur nebija neviena dzīva cilvēka visu nakti, ja neskaita dažas automašīnas, kas lielā steigā devās prom no tās vietas. tikai kādās piecās mājās dega gaisma (saprotami, jo bija pats nakts vidus), bet neviens nekur negadījās tuvumā ar telefonu, lai varētu dabūt bildi.

    un kā tāda laivu piestātne, kur ir desmitiem jahtas, smagā tehnika un kādi 20 angāri, kā tur nebija pat naktssarga, sargsuņa. vārtiņi vaļā un viens lohs vazājās pa slēgto teritoriju stundu.

    vai nu es biju kādā paralēlā dimensijā nonācis, vai visi bija paslēpušies un pēc tam par to neviens nerunāja, vai arī es biju sagājis kaut kādā pavisam nesaprotamā prāta stāvoklī. bet psihotiska epizode nevar uzburt fiziskus priekšmetus - jaku un cepuri. un tad vēl tie tumšzilie cilvēciņi, kas visur ik pa brīdim parādās un palīdzēja man izrauties no Mežciema gāzes kameras...
    10:29a
    un Budapest naģenes tiem tumšzilajiem vīriem, šķiet, visiem ir. ar caurumiņiem ventilācijai. ka tikai te nav sakars ar atpestīšanu no zivfabrikām. nu... jo urbji.

    sveicieni kanibāliem. jūsu tiesas stunda ir tuvu, kuces, un nomirt neļaus vairs nekad.
    10:46a
    Rubeni
    tu pretīgā žurga
    skābā šļura
    velna čura
    čukčam čučēt palīdzi
    pasaulīgās rūpes atlieci
    Dievam rādīties neļauji
    mana cilpa
    neieziepētā striķī
    manas dzīves lielākā laime
    litrīgais posts
    vajadzīgs.
    11:06a
    lunātiķis
    runā tik tik tik
    plūst un nemazgājas
    muklājā pūst
    bet nesapūst
    visu laiku netīrumi
    dzīves pārpalikumi
    indīgi
    smirdīgi
    līp klāt un
    tos kaut kas mazgā
    sāpīgi berž
    mans alter-ego
    eižens bergs
    11:18a
    11:20a
    11:23a
    11:25a
    11:29a
    11:36a
    mētra
    asins-vētra
    blood-storm of doom
    for the spilled
    for babies killed
    eaten
    we scream
    as the brain-cream
    silent and cold
    we let you tremble
    erase your thoughts
    by fear
    buy coca-cola!
    2:28p
    zirdziņam liels pimpis
    5:17p
    5:18p
    5:28p

    << Previous Day 2026/09/26
    [Calendar]
    Next Day >>

About Sviesta Ciba