Man liekas, ka par tādām lietām kā puķītēm, putnu dziesmām pavasara rītos runā nevis tie, kam apnicis dzīvot vai nav, ar ko sevi izklaidēt - kā bieži domā pusaudži - bet tie, kas ir sasnieguši tādu miera stāvokli un nesatricināmību, ka tiem nav jāuztraucas, ka tiem nav jāgaida briesmas ik uz soļa, viņi vienkārši zina, ka tās pārvarēs. Ka nu viņi var vienkārši izbaudīt tagadni, tādu, kāda tā ir - skaista. Agrāk es domāju kā pusaudži.

Kas iet pārgājienā? Es eju pārgājienā, ar Ditu!

;D
p.s. Diena bija sūdīga, btw. Bet tā tūdaļ uzlabosies.

Intelektuālais / pierakstītā vārda narcisisms jaunā līmenī.
Es pārlasu sevis iesūtītos rakstus KBKN.

Ak, jā, draugiem.lv atkal paspīd ar savām trulajām akcijām. Slepenais pielūdzējs. WTF, man jau viens ir - un viņa vārds ir Mairis?!
Meitenes, jums arī defaultā ir ielikts kaut kāds SP? Sadistiskie draugiem.lv, rada cerību, ka kāds ir tevī ieķēries, kaut īstenībā tas ir reklāmas triks.

kā gan viņa man krīt uz nerviem. tas ir kā ar sīku šuneli. noliec pie zemes. bet atkal lēkā un rej. un tad atkal ar vienu roku noliec pie vietas. bet tam sīkajam ir daaaudz enerģijas.

Nē, nē, nē. Šoreiz tu tiešām kļūdījies. Negaidīti. Kārtējoreiz pierādās - "Bezvērtīgs seklums". Man tik ļoti jūsu žēl
ak, kungs, kā man sanāk jums visiem melot!
čaka vārdiem teikšu - savas dvēseles seklumu aizkrāsot sarkanām lūpām steigšu.
Nu, ja nav , nav. Smieklīgi tā. Tas, par kā neesamību niknojos uz citiem, nav arī man pašai. Var dzīvot arī bez. Palēnītēm, palēnītēm.

"Domāju, ka hormonu svārstības ietekmē arī manu garastāvokli. Esmu ļoti emocionāla; jums tas ir rakstīts arī manā personas lietā, es nedaudz palasīju."
"Tu nepareizi izlasīji. Bez-emocionāla."

lol. ar laiku.

Dažreiz es vēlētos, kaut spētu sacīt tiem visvis cilvēkiem, cik man svarīgi tie ir. Cik ļoti mani viņi uztrauc. Ka .. bail vārdos apmaldīties un kļūdīties. Nekad negribot liet ūdeni, es sevi pieķeru nerunājam vispār. Es šodien pārskatīju izsūtītās sms, telefonā. Mīļie, es, kaut labām manierēm, esmu ledus gabals. Haha. Brīnums, ka nerunāju par sevi trešajā personā.
Bet es gribēju, jau no bērnības, būt un uzvesties eleganti, iznesīgi. Varbūt, es to daru pārāk agri? Man ir.. piecpadsmit. Nu, gandrīz jau sešpadsmit . bet. Man liekas, ka es dzīvoju divdesmitgadīgas sevis dzīvi, vismaz cenšos to darīt. Man apkārt, mani tuvākie cilvēki ir vecāki par mani, bet es nejūtu atšķirību ar tiem emocionālā līmenī - vien zināšanu, jo es neesmu paspējusi tik daudz, cik viņi.

Tikai neaizmirstiet, ka esmu cilvēks, ar jūtām un emocijām. Vienīgi.. noslēgtām no citiem.

Ak, jā.. man ir kerzas, kuras tik sen tīkoju. Un Rīga, sevī.

Es jūs/Jūs mīlu.,
tresor.

p.s. Es neprasīšu "OMFG, ko man darīt?", jo man allaž ir mans galvenais mērķis - dzīvot, nevis izdzīvot. Tas ir mans virzītājspēks un tam tiekšos visu savu dzīvi, ar jums, vai bez.