~Otrais dublis~

Šorīt nācu uz darbu un prātoju. Īstenībā 'prātot' sāku jau vakar, pirms gulētiešanas, kad ļāvos sentimentāli filozofiskam garastāvoklim. Tādam, kura iespaidā parasti memuārus raksta. Šoreiz par izglītību un 'pareizību'. Saka - tas, kas nepatīk citos īstenībā ir tas, kas kaitina sevī. Šajā gadījumā - mācīties mācīšanās pēc. Protams, tik ātri zaudēju motivāciju, ka, 'pabāžot degunu' nolēmu, ka lekcijas man par bērnišķīgu (nezinātnisku), kursabiedri zīdaiņi, pati esmu baigā 'krutā', darbs svarīgāks un dod arī lielāku izaicinājumu. Pie tam, man pietiek jau ar vienu 'augstāko'. Ar LV izglītības sistēmu pamata 'rēķini nokārtoti', un augstāku līmeni pastudēt, šobrīd mani, labākajā gadījumā, piedabūs kāda ārzemju mācību iestāde.

Tas, par ko vairāk ideoloģiski 'kaitinos' - tā bērniņu 'pareizība' - viņi nāk, mācās un sakostiem zobiem turpina, jo tā ir pareizi. Jo nav svarīgi, ko viņi īstenībā grib. Ir tikai rāmīši, kuros nu arī uzcītīgi jādzīvo. Tāda notikumu pašplūsma un rakstura 'sisība'.
/Mamma teica, ka uz 'skolotājiem' nevar iet, viņiem maz maksā. Jāiet uz EVF, jo 'ekonomistiem' jau vienmēr būs darbs. Hihīīī, bakalauru pabeidzu, tagad, protams, maģistri. Jo tā ir jābūt, tā ir pieņemts, lai mammai un tētim prieks. Wiiii!/