Saulē kūstošas sniegpārslas krita uz slapja asfalta -

Rīta procedūra pēc dušas - kailai pieiet un pastāvēt pie loga. Te nav domāta sevis demonstrēšana pretējās mājas kaimiņam vai garāmgājējiem, bet uzmundrinoša, spēcinoša gaisa strāva rīta dzestrumā, raugoties uz austošo sauli. izmēģini! Gribēsi atkārtot vēl un vēl - tas iepatiksies, un tu gluži nemanot sāksi mosties mazliet agrāk par citiem mājiniekiem, lai kaila netraucēti atkal pastāvētu pie loga.

Ko tik tajos sieviešu žurnālos nevar atrast :D

Kā man pietrūka Panka, un kā es viņu dabūju, zac sōōō naiss...cepām pankūkas ar kakao un karstos augļu salātus ar jogurtu. Pieēdāmies, un beidzās transports, tāpēc viņš palika pa nakti... ap 2.3o mēs aizgājām gulēt katrs savā mājā, respektīvi, viņš palika viesistabā pie vecvecākiem un es devos mājup.
"Nē, es negribu iet gulēt..jo tu aiziesi prom..es palikšu viens..īīī" XD

Apsolīju no rīta (kadrs agri brauca uz darbu) ierasties un pabrokastot kopā... tātad -
rīcības plāns: mājas.vannasistaba.modinātājs uz 6.35.
rīts: 6.55. pamostos. modinātājs nestrādā. par spīti priekšnojautām nenokavēju. ar tējas krūzi rokā pavadu līdz tramvajam.
vakars: satieku vēlreiz. kartiņas. paldies. pavada šoreiz mani līdz tramvajam. tad jau kaut kad satiekamies.

KUR PALIKA MODINĀTĀJS?
"Viņš te strādāja visas brīvdienas un es izslēdzu." /modinātājs=mūzika/ Jautājums 2 - kā viņa tik veikli un agri gadījās manā istabā un vispār, mammīt mīļo, darba dienā, idritvai!

Hm, pirms mirkļa dzirdēju balsis, kas izjauca telīvīzijsskatīšanos un radīja nepatīkamu secinājumu, ka raksturot tās varētu tikai ar rupjiem lamuvārdiem, lai cik tuvas tās nebūtu.

Aizsmērējam tās ar biezu radio SWH Rock Top 4o kārtu un dabūjam labin labu garastāvokli, bik gribās padejot, bik paārdīties un smieties...un tagad jau rakstīt arī:] +Atklājums, ka man patīk Nine Inch Nails, un ka tās ir naglas, nevis nagi[bēda]

Randiņš trijatā laikam nebija izdevies, jo otra meitene bija to piemirsusi un cilvēku bija vairāk.

Es laikam māku apdedzināties un sasisties visos iespējamos veidos, kas citiem cilvēkiem liktos neiespējami.

Dziesma izskan kādu 6...8 reizi.

Viena vēlēšanās var traucēt vēlēties visu pārējo un kaitēt gribasspēka veselībai.

Nu, neizārdījos tik loti, cik gribējās;
nu, neizdziedājos,
nu, nebija fotgrāfēšanas.

ļoti skaisti, smalki un izjusti nodejota "Stairway to heaven" (kurš gan iedomātos, ka mums nav tuvu attiecību...mans jaukais draugs ar papildfunkcijām), jauki puikas un meitenes - arī iereibuši un depresīvi elementi. tādi mēs esam, pilnīg jukuš.

pirms... Liepāja. Visi pirkumi pa divi + man ir džinsas ar pilnu pakaļu kniedēm ^.^

Karsts, karsts, mmm. (kaķītis murrā)
~oki. es - čučēt.

Šovakar esmu nu riktīga Ēverģēlība... enerģijas ir uz vella paraušanu ~ PARAUJAM KA TO VELLU! Es aiz raga, tu vari ķerties pie astes ;)

buča tev, buča man, buča manam draudziņam..

Mrrrr... veidojam latviešdziesmu vārdu krātuvīti un dziedamies ar roķīšiem un Trīnītēm un bērnu dziesmām. Mmm.
PAGRIEZ SKAĻĀK un pamodini tos, līdzās

Damelēties, izārdīties, uzkāpt uz galda un sapurināt mūziku un matus ]:)

MAN IR ŽAGAS!

Un Igaunis, kurš kādreiz teica, ka žagojas kā zaķītis no anekdotēm, saka, ka es esot maza, piedzērusies zaķenīte







Wii

life's unfair => dažiem veicas! :)

***

Negatīvā doma

Nu kāpēc, kāpēc es nevaru ielikt tādu bildīti pie ieraksta bez iešanas uz "edit entry" -> pie rakstīšanas lietotājvārds un parole virs datuma un neuzrāda, ka man būtu jebkāda cita bilde. Un es esmu ielogojusies.

Mūsu mazais, absurdais redzesloks ir pieradis malties, neielaist sevī, nepielaist klāt nekā cita kā tecīla. Viena detaļa tomēr šajā salīdzinājumā top defektīva - tecīla ir asināšanai, bet mums kā lielā kuņģī, truli un periodiski, izdalās sula, ar ko tad tiek gremots šis un tas, un atkal tas - rodas jautājums, kad pa skābes izēsto caurumu sāks sūkties iekšā ārpasaules plūdi. Visas lipīgās smieklu barības vielas drupatas pieder visiem, sākotnējo īpašnieku identificēt ir grūti, varbūt vien tuvākie cilvēki to spēj - lai gan tādu sen jau nav.
Nonākt pretrunās ar sevi ir pierasta lieta. Kā nu ne - strauji griežoties, mūsu redzesloks tomēr ielaiž šo un to, tomēr slinkuma leņķiskais ātrums un bezmiega trulinātā uztvere to uztver kā nenozīmīgu un aizsūta pie rezerves daļām. Aktualitātes karodziņš sasprausts tikai mazo ziņu sižetu maizītēs ar raibām desas šķēlēm. Kurš gan mūsdienās piekopj kārtīgu ēšanu.
Viena un tā pati informācija ar veiksmīgu muskuļota un advancēta - lasi, pārprogrammēta - fermenta darbību tiek sašķelta un apvienota jau citādā secībā, tomēr tā pati. Ar faktiem un jēdzieniem pamatota verbālā caureja. Sēdies, (ne)2. Pilnīgi vienalga, eksakti vai humanitāri, vārdi "samērā, var secināt, tomēr, ka, apskatot" ir zelta karotīte ar rakstāmspalvas galiņu. Vārdi visās valodās lielākoties aizmirstas, bet ikdienā ir stipri jāsavaldās,lai nesāktu runāt angliski un nepateiktu ko nepareizi.
Darbu pārpilnība tiek aizbaidīta ar vismaz 2 stundām pie datōra - efektīvākā metode, kāda līdz šim atklāta.
Iemaksājiet par savu slikto veselību noteiktu summu mēnesī, sālīti, bet ar laiku atmaksājas. Komplektā bezmaksas atļauja publiski iztukšot žultspūsli.
Zaļo gaismu ignerējot, droši var iet ielai pāri pie sarkanās, tāpēc let's grind recklessly.

Ir sasodīti labi vienai. Kārtība, tīrība, miers. Apgūstu veļasmašīnu un beidzot pielieku punktu netīrās veļas kastei ar kaudzi, ja to senči nevar izdarīt, netīrajām grīdām un bezkārtībai, jo neviens pa vidu nemaisās.
Tumšs vakars ar vienatni un neaizvilktām žalūzijām, miera un brīvības sajūtas. Atpūta.
Tagad ies iepirkties:) Vispār jau nevajag, bet ellīgi patīk.
Vai puika brauks vai nebrauks, nezinu, katrā ziņā šobrīd man ir ļoti labi tāpat.

es nerakstu, bet nē

***
ārā rudens

"Kā vispār var ēst kaut ko, kas ir melns?! (..asinspankūkas neskaitās, jo tās nav ēdamas..)"
/par lakricu/

***
Uh. Šodien sāp vairākas maliņas - tās ir sekas sapņa piepildījumam. Kopš Ziemassvētku koncerta Rīgas Horeogrāfijas skolā bija atmiņā iesēdies deju pasniedzējas vārds - Olga Žitluhina. Šķita diezgan netverami, jo pasniedz KA un RHS, ko es nevaru sasniegt. Līdz vakardienai :) Dejas diena - meistarklases visapkārt Rīgā, arī pie viņas. Biju. Modernā deja. Ahh. Absolūta iesācēja, absolūts treniņu trūkums, bet ahh.

***
Sestdienas vakars arī ar dejām piekaisīts - balets. LNO Helēnas Tangijevas-Birznieces(es arī pirmoreiz šo vārdu dzirdēju, bet ir tāda baleta leģenda..) 1oo gadu atceres vakars. Brīnišķīga izrāde. Patīk daudz labāk no gabaliņiem taisītās, nekā 2 cēlienu baleti/operas.

šonakt ilgi nevarēju aizmigt, un visu nakti miegs bija ar lieliem cautrumiem, neizgulēts un neērts. No rīta savilkti pleci, toties mundrums - atpūta IR bijusi, un ne sešas stundas(jo pēc sešām esmu miegaina). Ēst visu laiku negribas/gribas pārāk maz, no rīta izdzēru lielu krūzi medusūdens - ciest nevaru. Tomēr, kā paredzēju, skola & mīļie biedri padarīs mani lietojamāku.

Tika apzināti vēl 4 indivīdi, kas nav varējuši aizmigt un vai murgojuši... kā jums pagājšnakt?

Mmmm burvīgi... tādi jauki pasākumi ~ mani beidzot ir sākuši aicināt - nevis otrādi; un vispār..pēd. laikā da'būju to, ko vēlos.. vai kā vēlos... piemēram, sambu..ar uzviju - griezieni, ātrums, reibums!..
Ceturtdien biju uz Padomju anekdošu vakaru Okupācijas muzejā - nu, patīk man veci cilvēki, kad viņi tādi - omulīgi, dzīvespriekaini un jokpilni:]
Vakar... ZĪMĒJU! Mākslas muzejā - lielisks pasākums - "Es un māksla"... paņemam spilventiņus, eļļas pasteļus, izvēlamies muzikālu gleznu un zīmējam to...muzejā, tā mājīgi, kamēr citi staigā un pēta gleznas gar sienām un zīmētājus; maziņais mēģina mani nosaukt par tanti (pāris reizes izdevās, tad viņu apsauca) un vēlāk mēģina izrunāt pareizo nosaukumu .."deva!" :D
Glezna.. fantastiska... nu ļoti, ļoti patīk. ar ik nākamo mirkli atklāj aizvien jaunus, apslēptus, toņus un iepatīkas vēl vairāk. Un triept, triept ar krāsām, kaut arī liekas par daudz - ir par maz. Spilgti sarkans. Kaifīgi.. krītiņu smarža, zīmēšana, atmosfēra - vieta, dungojoša līdz''nēmēja, mammas darbbiedrene.

Un vispār - ļooooti gribas kaut kur aizbraukt. Nu kaut vai uz kādu citu Latvijas Pilsētu... Kā tur ar to Stochkolm bija??? Varbūt varam? (cerīgs skatiens)

Es jūtos tik labi,ka nomainīju to uzvārdu
...uzspurdz augstu

Es tēloju ziemu, kad pienāk pavasaris. Uzlieku vakarā mici uz ausīm un aizeju palikt pa nakti pie ōpapa.. palieku un šai siltajā rītā nāku atpakaļ. Uzjautrināti skatieni---bet cepure ir pa ilgiem laikiem, un tāpēc - īpaša. Ko ziniet, es varbūt esmu itālis. Jā, gaišmatains. Jā, bāls.

Kaut kāda mistiska vēlme pēc smaržām lielā daudzumā. Tad nu te pūšos :D
Vilina divas - Marc O'Polo-Midsummer un Naomi Campbell-Exult aromāti. Pirmais pa dienu, tagad otrs lidinās. Arōmāterāpī, vai.
Man baigi patiktu, ja pietiktu pacietības izlasīt manu iepriekšējo ierakstu. Bet tas pēc izvēles, protams ;)

Ar ko es nodarbojos pēdējā laikā? Veidoju kubus no stieples un izpaužos mākslinieciski, gandrīz uzrakstīju dzejoli - pēc šitik ilga laika, jauki, ne? ..gremdējos Friča Bārdas dzejā, kas man joprojām pat ļoti patīk, un šovakar atkal lasīšu Pēteru Hēgu ("Nakts stāsti"). Šos tad arī varētu ieteikt kopienā "lasītprieks", bet šobrīd laikam pamaz informācijas atgremošanai. Un klasiku jau īpaši neiesaka - lai gan, te jau liela daļa arī mūsdienu aizmirstības laikmeta bērnu[ak, arī es], kuri gremdējas nevis alkoholā, bet datōrā, lai pazustu, kuri lieliski orientējas vīltīgā izkārtojuma veikalos un 5 minūšu laikā izpratīs jaunā advancētā telefona darbošanās kārtību un opciju/funkciju/uzparikšu nosaukumu atšifrējumus. Un pat nesalauzīs smalko štellīti. Vēl es gari un ilgi štukoju, ko likt iekšā mātes man nopirktajā medaljōnā (man patīk tās garumzīmes uz "O". Miķelim arī), kurš patīkami sasilst kontaktā ar miesu un darbojos acu saudzēšanas režīmā - pēc interaktīvā F.Bārdas kuba (krāsas viņa dzejā) izveidošanas acis pagura un nākamajā dienā lietoju brilles un Zanes jaukumu ar "Visine" piļu starpniecību.
Nu tā lūk, apmēram.
Uz Liepāju brīvdienās netiku atkārtoti, jo akumulators vāģītim nosēdās pēc mātes iekāpšanas un vārdiem: "Vispār, man tagad vairs nekur negribas braukt". Es jau reiz minēju par vēlēšanās spēku. Vai ne? :) Toties jauka vienas-edienreizes-dienā-pierīšanās ar pasēdēšanu darbabiedrenes lapenē, tepat, Rīgā, no rīta kaut kādu vismaz izkustēšanos ūdensaerobikas formātā un sauli. Un tagad es laikam pārmīšu pāris vārdu ar savu simpātiju un došos gulēt - lasīt Hēgu.
Man puiši vienmēr patikuši labāk nekā meitenes.

Dziedāšana man tāda slidena lieta.
Ierakstīju franču valodā mūsu dziedājumu. "Kā sōliste - labi sanāk" teica mana jaukā meitene, koriste.
Lai nu kur, bet šajā jomā... uzslavas ir negaidītas un derīgākās. [Lauva strādā: ievērojami labāk, ja viņu paslavē]