Saulē kūstošas sniegpārslas krita uz slapja asfalta -

Paliec un atnāc vēl.

Vēlēšanās pabeigt... jo savādāk asiņo, lēnām un nenovēršami, kā prozaiski inflācijas skartie bankas noguldījumi.

Atnāc vēl pēc darbalaika. Es to pierunāšu bez pēcstundām būt.

gribu ēst

Khe, pēdējie nez-cik ieraksti ir bloķēti nepazīstamiem... man arī jāliek uz friends-only, vai?

Pie Bulduru dārzkopības tehnikuma stenda par labu klausīšanos dabūju puķīti. Tad nu nākamās 3h ar dzeltenu puķusaulīti miglaslietus pilnās Rīgas ielās.
Semināra mapīte lieti noder arī šiem papīriem. Vēlies laimēt mocīti? Ojā. Bet jums jau tikai motorolleris, mīļie, un, jā, es tevi pavizināšu, puis ar brillēm uz pieres, ja laimēšu... bet tiesības man sāp, nez, vai tas priekš manis.
Un cik labi, ka man ir ielūgums, jo tās rindas ir ojojoj pacietību mācošas.
***
Narkomāniskas noslieces... - gribu kafiju - bet nedrīkst, nonono - 2 minitasītes no rīta, un viss streiko, nogurums, tieksme pretim zemei, drūme, sirds sitas. Paradokss, varēju iemalkot arī bez krējuma, kaut pat mātei par stipru. Manim kafija ir rūgtākais, kas var būt. Aromāts tīkams, lietošana ar piena pārsvaru.

Mācos sasiet elastīgo saiti. [wii]

Et-ri-et-ran, ran-pataplan...

Un mēs aizbēgām no puiša, kurš solīja rādīt kāršu trikus.
Un jubilārs mani aiznesa nahren :D ~ man patīk, ka mani nes, kaut vai uz garderōbi nahren, tas ir tā mīļi
Un mēs viņam patiešām uzdāvinājām tos 63 "Kārumus", nosaucot to par "Kāroms Monsta Pak"
Un viens žagojās kā zaķītis no anekdotēm
Un viens tā kā gribētu nobučot, bet... nespēj! (pastāvīgs alco pieplūdums)
Un man patika.
Un mums bija arī tāds kā [vārds], sarunvalodā - brīnums peldbiksēs
Un
Un
Un

Tak ejiet jūs visi ar savu Valentīndienu priekšā pakaļā, TV un skolā, uz pieres un virtuālās lēcējreklāmās! Līdz lampiņai jau šitie ieganstsvētki... lai tik pamēģina man kāds virtuālu virtuļapsveikumu sūtīt no čiksām vai mulsināt sākt... bļe. Svētki, kuri aktuāli un svarīgi varētu būt 4klasniekiem (kļūdu robežās), un tagad glauni restorāni pielabinās, laizot televizōra ekrānu un lipinot sirsniņas pie galdautiem! Un vispār, es jūs visus visus šodien ienīstu.

:)))))))) [saulīšsmaids]

10 10 10 10 10 10 7 10 7 10 9,4

Šitā rindiņa man patīk vislabāk. Nu un, ka franču valoda, bet tik un tā smuki.

Es ilgojos pēc tās ziemas, kad visur lidoja taureņi. Tad vēsums koda degunā, bet nesaldēja. Tad bija tēja ar saldo krējumu, valšķīga labākā draudzene, iemācījos pacietības maigo mācību - ticību, ka pienāks, notiks. Toreiz es gaidīju par ilgu... Vai arī tev ir ziema, kas atmiņā ir visspilgtā - kā Ziema?

Es atklāju vēl un vēl plaisu nogurumā. Smaga mūzika man palīdz rakstīt zinātniski un faktiempilni, darboties, koncentrēties, un, pārejot maigākā, atgriežas filozofija.

Hiperaktivitāte, prieks, pozitīvisms, smaids un jautrība, un teātris ir atgriezies. Spontāni. Iespējams, jo pārslodzes (kas pat nav īsti pārslodze) rezultātā nevēlos saslimt (=parastais ķermeņa suverēnais risinājums), jo GRIBU darīt. Pieleca, ka biju palikusi tik čīkstoša - ko pati neciešu citos - un priecājos, ka tagad ir brīnišķīgi, viegli, ka IR atpakaļ.

Žēl,ka nav laika zīmēt, jo man ir brīnišķīgi balta papīra loksne, kas iekritusi peļķē un apsieta ar zaļu lentīti.

/lentīte pārtapa dāvanā paziņai. Mirdzums.

Šodien teorijas&praktisko uzd.daļā 7o% nezināju... sekcijā dabūju cilvēka smadzenes... wooohoo, sistēma, par kuru nekad neesmu varējusi iemācīties/negribēju. Bet principā šis bij viens no labākajiem variantiem, bija ok :) Lielu daļu pārējo respondentu gan nepaspēju noklausīties, jo baaaigi ievilkās un kavēju uz citu pasākumu...
Iepazinos ar foršu puiku no Kokneses... ")
Nē, man tiešām pat ļoti patika:D

Rīt no rīta jāsaraxta beidzot tas nolādētais public speech un 13.oo paklausīties, ko apbalvos.

..par augiem esmu +- tēmu pieveikusi. Rīt dzīvnieciņi, cilvēciņš, Maderas grāmata 200 lpp. garumā + citas.

Kuriozi no 6. klases pierakstiem:
-zemākie augi-augi, kuriem nav organisma, piemēram, aļģes [augs IR organisms, bet aļģēm nav orgānu]
-augs, kuru apzīmē ar 2 vārdiem - bināra nomentatūra [augu apzīmēšana - bināra nomenklatūra..ausis, ausis]
:))
***
Samīlējos šūnās... baigi skaisti.
***
Un šodien ēdu salātus, kas garšoja tā, kā vasarā smaržo pļava...mmm.
***
Mammū, tavs bērns laikam tomēr ir veģetārietis.

Mrrr...jā:) Pucēšanās, šiks, un dejas - tas man patīk :)
Nokavētas pēdējās 3 stundas, lai izveidotu vakara frizūru un manikīru un arī drusku īsākus matus, tā starpcitu. Melnā vakarkleita, spīdīgā šallīte, spīdumi un melnās acu ēnas. Melnās deju kurpju fasona kurpītes. Kavalieris. Un dodamies...

Mūs sagaida sniegs. Balts un uz zemes. Mūs sagaida zeltstrīpainās sienas un dāmas kleitās, dažas izlēcējas džinsos, kungi uzvalkos.

Balle pilī. Greznība, gleznas, neobaroks, garda zivs un torte (visvairāk atmiņā:D), beidzot daudz šķidruma. Jūtos absolūti ērti, nekas netraucē, rokas un acis neķīp no alco. Nedaudz deju, forši cilvēki iepazīti.

...un debesīs uzzied ugunspuķes... debesis vienā zeltā.........un mūzika........

Atpakaļceļš ir miegapilns, kavalieris pie stūres nedaudz miegojas, 2 aizmugurē mīlīgi nolūzuši, mēs turamies, iestiprinoties ar saldu kafiju. Sniegs snieg tieši pretī stiklam, braucot ar 70, redzot 3m uz priekšu, liekas 3o-4okm/h un rādās stabi ceļa vidū.

6os mājās, tīru zobus..ieslēdzas mans darba dienas modinātājs.

Vai mīlestība bez konkrēta mīlāmā ir laime?

P.S. Nopirku vēl vienu sarkanu apakšdrēbi un ieguvu komplektu. Wii? :D

Nenojautu, ka mani var tik ļoti sasmīdināt kā vakar ēdnīcā un kā šodien franču valodā. Nenojautu, ka patiks mācīties, bet priekš bio slinkums... Un, mīlīši, es tieku BIO UZ VALSTI!!! [hepī]
Nenojautu, ka līs. Un nenojautu, ka viņi tik ļoti var mežģīt acis. Toties māmiņa uzjautrināta.

Sarkans.

Un, protams, ka to puisi sauca Artūrs.

Vista un šiks.

Vista tika par garākām pastieptām cenām baudīta skolas ēdnīcā. Viss, arī zirņu zupa, bija jauki līdz brīdim, kad dārgie galdabiedri sāka mani tā smīdināt, ka nācās ēdienam mest mieru, atbrīvojot vietu... protams, šamie, beidzot ieguvuši mirkli, kad no manis tikt vaļā, pie nākamā pagrieziena devās kafejnīcas virzienā...
Pēc draudēšanas, ka šādā veidā es zaudēšu formu, nokrītoties svarā un i riepa man, i vēderdejas viņiem nespīd, dabūju patiesu atvainošanos no sirds un visām citām iekšām, bet ko gan tas līdz. Labi zin, ka vēderdejas tāpat neredzēt:D
Vistu ēdu mājās, citu, protams.

Šiks tika ķerts ex-UVC, atrodot lērumu smuku drēbjugabalu "monton". Nopirku sarkanu apakšdrēbi, jo viens te teica, ka katrai esot, un man ar savajadzējās, vispār pēdējā laikā ļoti uz sarkano parauj...
Uz ielas piepildījās klasesbiedra priekšstati/pareģojumi, un kāds jauneklis man piedāvāja iepazīties. Konspekts:
-Vai tev nav eem..ar nejaušiem cilvēkiem bail runāt?
-Esmu uz ielas, te daudz svešu.
-Ne katrs ar tevi runā. Iedod man savu numuriņu. Tu man varētu pamācīt latviešu valodu.
-Nevarēšu, esmu aizņemta ar savām mācībām...
no goodbyes.
A varbūt vajadzēja? Nebija uzmācīgs medītājs.

Un cik bieži uz ielas Tu paej garām mīlestībai? Un.. ko nozīmē sarkans? Man.

Double Coffee ir MŪSU VIETA. Visi dzirdēja? :) To mēs paziņojām visam centram, tad atradām jauku stūrīti TUR un sākām šķetināt atmiņas, smieklus, sajūtas... Mmmmmmmmmmmm, latte putas un šampinjonpankūkas, viņas mīlīgi šļupstošais akcentiņš (UK for 6months)... "Waitress, we have A SHIT in our champignons!"
"Zadze"[zagle]
un atmiņa - "Es meklēju vienādojumu.."
Maltīte trijatā: double dakšiņas, double naži, un pūkainais suņulācis Bonito. Daudz gaismiņas šovakar, skriešanas, laimīguma, jokainu sajūtu un you know.

Ir jēga būt, ja tev par to saka paldies. Ir tik labi būt, ja ir kāds, ko tik ļoti mīlēt. "Lai Tev visa dzīve kā šokolāde.."

/Jātiek ar Duglasu uz Londonu, vienkārši jātiek, lai satiktu.

Šodien savukārt mani māca ļaunais navkodarītmošķis, bet negribējās slinkot(slinkoņa - kāds slīkonis?! - uz kedām ta nav..). Tad nu izsmējos par mātes Sautbīčas diētas grāmatu - "Nevēlos sevi nogalināt itāļu restorānā" :DD (vai kaut kā tā) un atradu draudzeni, kurai pievienoties pastaigās pa ielām.

Kopā man viņas bija divas. Vienai teicu, ka braucu uz centru, otrai ka iešu pa Raiņbulvāri pretī. Tā nu satikāmies Investīciju nama ragaviņās.

Šodien esmu bomzītis, kuru pabaro RIMI un kurš sēž g/Centrs kāpņu stūrītī, ēdot lašu salātus, līdz atnāk apsargs un saka: "Labdieeeen!" un meklē siltumu un sēdvietu, TV, kur acis piesiet, pastā - šodien ir atkal tā jaukā sajūta, ka pilsēta un ielas ir tavs draugs.

Un - piebilde pie pirmās dienas: skaļi bļāvieni "urla!" pa logu laikā, kad mūsu tēvijas galvaspilsētā iestājies jaunais gads (šajā joslā tie bija 23.oo)